Pauls Kalniņš bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējsSaeimas priekšsēdētājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944—1945).

Pauls Kalniņš dzimis  Vilces "Mazpečuļos" kā lauksaimnieka dēls. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas mācījās Liepājas ģimnāzijā, kur iepazinies ar tādiem vēlākiem valstsvīriem kā Miķelis Valters un Janis Jansons-Brauns.

Ģimnāziju beidzis 1892. gadā, devies studēt dabaszinības Maskavas universitātē, bet vēlāk pārgājis uz Tērbatas universitāti, kur studējis medicīnu, iegūstot ārsta diplomu 1898. gadā.

1897. gadā arestēts kopā ar citiem Jaunās strāvas dalībniekiem un izsūtīts noLatvijas līdz 1901. gadam. Izsūtījumu pavadīja Žagarē. Pēc atgriešanās Latvijā bijis ievērojams sociāldemokrātu darbinieks, 

1905. gada revolūcijas dalībnieks, "Cīņas" redakcijas līdzstrādnieks. Pieslējies sociāldemokrātijas neboļševistiskajam virzienam.

Bijis LSDSP CK priekšsēdētājs (1918. — 1924.),Tautas padomes, Satversmes sapulces un visu pirmās brīvvalsts Saeimu deputāts, 1., 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs.

Pēc K. Ulmaņa apvērsuma 4 mēnešus pavadījis ieslodzījumā. Saskaņā ar Satversmi kā pēdējais Saeimas priekšsēdētājs bija Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs līdz savai nāvei. Šī un citu iemeslu dēļ vācu okupācijas laikā P. Kalniņš bija viens no Latvijas Centrālās padomes dibinātājiem.

Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: “Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti.

Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]"

1944. gada emigrācijā. Miris 1945. gada 26. augustā Becavas ciemā pie Lustenavas, Vācijā, tagadējā Austrijas teritorijā.

Paula Kalniņa sieva Klāra Kalniņa un dēls Bruno Kalniņš arī bija ievērojami sociāldemokrātu darbinieki.

Kalniņš kandidēja 1930. un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās. Abās reizēs viņš zaudēja Albertam Kviesim.

***

* 1872. III 03. Vilces pag.; S. Klara dz. Veilands. + 1945. VIII 26. Becavā, Vācijā

                1892. beidzis Liepājas apriņķa skolu,

                1898. beidzis Tērbatas Universitāti,

                1898/1899. ārsts Tukumā,

                1899/1901. ārsts Jelgavā,

                1903/1906. ārsts Cīrehē, Šveicē,

                1906/1914. ārsts Majoros,

                1914/1915. Zemessargu 323. družīnas vecākais ārsts,

                1915/1918. Stareckas 428. kājnieku pulka vecākais ārst, kolleģijas asesors,

                1917/1918. ārsts Dienvidkrievijā,

                1918/1924. LSDSP CK priekšsēdētājs,

                1918/1920. Latvijas tautas Padomes loceklis,

                1919/1925. ārsts Rīgā,

                1920/1922. Satversmes sapulces loceklis,

                1922/1925. Saeimas I loceklis,

                1925. Saeimas I priekšsšedētājs,

                1925/1928. Saeimas II priekšsšedētājs,

                1925/1934. bez prakses,

                1928/1931. Saeimas III priekšsšedētājs,

                1931/1934. Saeimas IV priekšsšedētājs,        

                1934. pensionēts, dzīvo Jahtkluba 5.

                1941/1944. Rīgas pilsētas I poliklīnikas ārsts

                1944/1945. Valsts Prezidenta v.i.

                Avots:       LVVA P-1023-2-13-133.;

                               „Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.;

                               “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.;

                               „Latvijas kareivis” # 50/1932.;

                               V. Eichenbauma arhīvs.

                   2011.gadā pārapbedīts Kosā.