***

Balvu pilsētas vecākais, tirgotājs.  

Arhīva materiālos minēts, ka Balviem pilsētas tiesības piešķirtas 1928.gada 11.februārī, un Balvu pilsētas pašvaldība darbu uzsākusi 25.februārī (tātad saskaņā ar LR Satversmi: „Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš”).

Par pirmo Balvu pilsētas galvu (vecāko) tika ievēlēts vietējais namīpašnieks un tirgotājs Reinholds Smurģis.

Pirms tam viņš darbojies Balvu pagaidu valdē un pirmajās Balvu miesta vēlēšanās 1926.gada 3.-4.jūlijā ievēlēts par Balvu miesta valdes vadītāju.

Paralēli pašvaldības darbam R.Smurģis nodarbojies ar privāto biznesu – viņam piederējis traktieris (krogs) Bērzpils ielā 10, vēlāk Parka ielā 1. Par viņu, vairākkārt, bija saņemtas sūdzības, ka pilsētas valde un tās galva vairāk rūpējas par savu labumu, taču vēlāk tika secināts, ka piedēvētie pārkāpumi nav saistīti ar darbu pašvaldībā.

R.Smurģis gandrīz vienbalsīgi tika ievēlēts par pilsētas galvu pēc 1929.gada 15.-16.jūnija vēlēšanām.

Zināms, ka arī 1931.gada 28.-29.martā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās, kur startējuši astoņi saraksti, 20.aprīlī par pilsētas galvu atkal ievēlēts Reinholds Smurģis.

Miris 1933.gada 30.jūlijā

Reinholdam Smurģim lieli nopelni bija pirmās latviešu vidusskolas (ģimnāzijas) atvēršanai Balvos 1930.gadā, kur izglītību varēja iegūt gan pilsētas, gan tuvākās apkārtnes jaunatne. Tā kā ģimnāzija atradās Parka ielā 2, tad pēc R.Smurģa nāves šī iela tiek pārdēvēta par Smurģa ielu. Pēc dažiem gadiem – 1936.gada janvārī iela iegūst Brīvības ielas nosaukumu, jo laika gaitā bija parādījušies materiāli par naudas izšķērdēšanu S.Smurģa darbības laikā.

Avots: Balvu bibliotēka