Marta Rupā (dzim. Krieviņa) dzimusi 1901. gada 25. novembrī Jaunpiebalgas Veļķu pagasta Krepšēnu mājās, kur Krieviņi dzīvojuši vairākās paaudzēs. Tēvs - Pēteris Krieviņš (1860-?) bijis tirgotājs, pārticis cilvēks, māte - Marija Dulbe (1872-?) mājsaimniece. Brālis Pēteris Krieviņš (1907-1965) dienējis Latvijas armijā.

Marta Krieviņa beigusi vidusskolu un devusies tālāk mācīties uz Rīgu, Latvijas Universitātē studēt baltu filoloģiju. Tur iepazinusies ar tautsaimniecības studentu Osvaldu Rupo un 1925. gadā apprecējušies. Divi dēli miruši pavisam mazi, trešais - Gundars Rupais, dzimis 1936. gada 24. janvārī. 

Marta Rupā strādājusi par latviešu valodas skolotāju. 30. gados - Rīgas Pilsētas tehnikumā (kā vienīgā sieviete starp skolotājiem), padomju laikā - Rīgas 4. vidusskolā, arī Rīgas pilsētas Izpildkomitejas Izglītības pārvaldē. (Varbūt nosaukums nav gluži precīzs).

Marta Rupā iekļāvās pirmskara latviešu inteliģences elitē, tika aicināta uz dažādiem saviesīgiem pasākumiem, kur pulcējās tālaika rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki, aktieri u.c. Viņu saistīja mūža draudzība ar citu piebaldzēnu - komponistu un mūzikas kritiķi Jāni Zālīti un viņa kundzi Mildu Zālīti. 

Karam beidzoties Rupo ģimene devās uz Vāciju, taču nokļuva t.s. krievu zonā un pēc gada atgriezās mājās. No represijām, par laimi, izdevās izvairīties, taču dzīvot nācās komunālā dzīvoklī un arī no mantām daudz kas bija zudis. 

Pensijā Marta Rupā devās atļautajā laikā - 55 gadu vecumā un daudz laika veltīja dārzkopībai savā Saulkrastu īpašumā, kur pašu spēkiem uzcelta vasarnīca. Vēlāk palīdzēja audzināt mazbērnus Normanu, Emīlu un Ulriku, daudz lasot viņiem priekšā un ievadot grāmatu pasaulē.

Mūžibā aizgāja 1989.g. 20. janvārī, vēl paguvusi sajust atmodas vēsmas.