Mītels (Müthel) Gotlībs Frīdrihs dzimis Melnā (Molln), miris Cesvaines mācītāja muižā) - vācu tautības luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs.

Dzimis ērģelnieka ģimenē. 1755-1757 studējis Jēnas universitātē. Pēc tam mājskolotājs Vidzemē.

1760-1806 mācītājs Cesvainē.

Viņš tika ordinēts par draudzes mācītāju jau 1760. gadā, taču, ieraksti līdz 1768. gadam ir zuduši. G. F. Mītela laikā sastādītas divas ievērojama apjoma latviešu draudzes metriku grāmatas: pirmā no 1768. lîdz 1790. gadam un otrā – no 1791. lîdz 1806. gadam.

Ieraksti izdarīti labi salasāmā rokrakstā. Mācītāja mūža pēdējos pāris gados rokrakstâ parâdâs strauji progresējoša vecuma nevarība. Pēdējo ierakstu G. F. Mītelis izdarīja 1806. gada septembra beigās. Drīz vien – 15. oktobrî – viņš mira.

Jau kopš 1793. gada par G. F. Mīteļa palīgu Cesvaines baznîcā strādāja viņa dēls Kristiāns Vilhelms Mîtelis, kurš pēc tēva nāves kļuva par patstāvīgu draudzes mācītāju un no 1806. gada septembra beigām arī izdarîja ierakstus metriku grâmatâs.

1807. gadâ tika aizsâkts jauns sējums, kurē K. V. Mîtelis turpināja tēva aizsākto paradumu veikt precīzus un informatīvi bagātus ierakstus, tomēr vairs netika sastâāîts pilnīgs dievgaldnieku saraksts.

G. F. Mīteļa vestās grāmatas satur visu nepieciešamo informāciju: kristīto, laulāto, mirušo un dievgaldnieku, ieskaitot pirmoreiz pie dievgalda nākušo (iesvētīto), sarakstus.

Atzīmējot kādu personu, pieminēta muiža un saimniecība, kurā šis cilvēks dzîvo, kā arī viņa sociālais statuss (saimnieks, kalps u.tml.) un radniecība (dēls, meita, brālis, māsa, audžubērns u.tml.) ar citu cilvēku, tādējādi veidojot orientieru sistēmu personas identificēšanai.

Demogrâfiskâs situâcijas pētniecībai svarīgi, ka ne vien fiksēti pirmo reizi pie dievgalda nâkuðš vârdi, bet arî sniegts pilns dievgaldnieku saraksts ar norādi par personas dzīves vietu, sociālo statusu vai radniecības pakāpi ar sētas saimnieku (G. F. Mīteļa dēls savukârt fiksēja tikai katras saimniecîbas cilvēku skaitu).

Mirušajiem atzīmēts miršanas vecums, taču nāves cēlonis norādīts reti.

Nebija vēl ieviesusies prakse atzīmēt laulājamo vecumu.

G. F. Mītelis numurēja ierakstu skaitu un izdarīja gada kopsavilkumus, kas atvieglo grāmatās fiksēto datu apstrādi.

Līdz šim viņa skaitliskajos aprēķinos izdevies atrast tikai dažas neprecizitâtes.

(Muntis Auns, CESVAINIEŠI 18. GADSIMTA OTRAJĀ PUSĒ)

1795 izplatījis G. Bergmaņa “Saņemamas sprediķu mācības” (10 eksemplāri).

(A. Apīnis)