Jakobs Mihaels Reinholds Lencs  bija ievērojams "Vētru un dziņu" laikmeta dzejnieks.

Gētes, Herdera, Vīlanda draugs, Strasbūras literārās biedrības dibinātājs (1775). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1780). Maskavas ložu „Sfinksa” (1783) un „Zu den drei Fahnen“ (1783-1784) brālis. Plānojis dibināt literāro biedrību kā Maskavas ložas „Trīs zobeni“ filiāles organizāciju (1784).

• 1751. gada 23. janvārī dzimis Cesvaines mācītāja un vēlākā Vidzemes superintendanta Kristiāna Dāvida Lenca (1720-1798) ģimenē.
• Kristiāns Dāvids Lencs citstarp ir vienas no pirmajām sprediķu grāmatām latviešu valodā. Tās ievadā viņš atzīst, ka die Letten auch sind die Menschen (arī latvieši ir cilvēki).
• 1759-60. gadā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā, kur tēvs iegūst mācītāja vietu.
• 1766. gadā publicēja pirmo dzejoli.
• 1768.-1770. gadā studēja teoloģiju Tērbatas un Karaļauču universitātēs. Klausījies lekcijas, ko lasījis Imanuels Kants, kura ietekmē viņu aizrāvis Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau).
• 1771. gadā viņš pārtrauca studijas Karaļaučos, kā dēļ viņa tēvs pārtrauca attiecības ar dēlu. Iestājās dienestā pie Kurzemes baroniem Kleistiem, kuriem devās līdzi uz Strasbūru. Strasbūrā ievadīts intelektuāļu biedrībā Société de philosophie et de belles lettres, kur par viņa paziņu un ideālu kļuvis jaunais literāts Johans Volfgangs Gēte, viņa paziņu lokā nokļuva arī Johans Gotfrīds Herders un Johans Kaspars Lafaters.
• 1772. gadā ceļojis kopā ar brāļiem Kleistiem pa Vāciju.
• 1773. gadā atsācis teoloģijas studijas Strasbūrā.
• 1774. gadā pārtraucis dienestu pie Kleistiem un sācis pastāvīgu literāta dzīvi.
• 1776. gadā kopā ar Gēti pārcēlās uz Veimāru, tomēr drīz vien sastrīdējās ar viņu.
• 1777. gadā pārcēlies no vienas vietas uz otru Vācijā un Šveicē.
• 1778. gadā pasliktinās Lenca psihiskais stāvoklis.

• 1779. gadā atgriezies Rīgā pie tēva.
• 1780. gadā nesekmīgi centies kļūt par Rīgas Domskolas vadītāju un nav atradis darbu arī Pēterburgā.
• 1781. gadā pārcēlies uz Maskavu, saņēmis lielu atbalstu no brīvmūrnieku aprindām, palīdzējis tulkot brīvmūrnieku tekstus krieviski, bijis ložas amatvīrs.
• 1792. gada 4. jūnija rītā atrasts miris uz ielas Maskavā.

Darbi:

• Die Landplagen, eposs, 1769
• Der Hofmeister, oder Vorteile der Privaterziehung. Eine Komödie drāma, 1774
• Der neue Menoza, drāma, 1774
• Anmerkungen übers Theater, 1774
• Meinungen eines Laien, den Geistlichen zugeeignet, 1775
• Pandaemonium Germanicum, drāma, 1775, publicēta 1819
• Die Soldaten. Eine Komödie, drāma, 1776 (vēlāk Albana Berga opera Voceks, vēl vēlāk Bernda Aloiza Cimmermaņa opera)
• Die Freunde machen den Philosophen, drāma, 1776
• Zerbin vai Die neuere Philosophie, novele, 1776
• Der Landprediger, stāsts, 1777
• Der Waldbruder, nepagbeigts romāns, publicēts 1882.
• Piezīmes par teātri. Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības , izdevums publicēts 2013.gadā. No vācu valodas tulkojuši B.Paškevica un V. Bisenieks. Zinātniskie redaktori un komentāru autori G.Grīnuma un J.Zālītis. Ievadraksta autors H.Bose ( Freiburgas Universitāte, Vācija). Māksliniece K.Šulce. Izdevējs Cesvaines mākslinieku biedrība.

***

2011. gads Cesvainē iezīmēts ar Jākoba Mihaela Reinholda Lenca (1751–1792) vārdu.

Pirms 260 gadiem Cesvainē 23. janvārī dzimis un bērnību (1751–1758) pavadījis izcilais vācu dzejnieks, apgaismotājs un dramaturgs, viens no „Vētras un dziņu” kustības teorētiķiem, vācu dzejnieka J. V. Gētes laikabiedrs un draugs.

Lenca tēvs Kristiāns Dāvids Lencs, vēlākais Vidzemes ģenerālsuperintendants, kādā vēstulē raksta: „Viņam ir pieci gadi, bet viņš jau diezgan labi lasa, skubina pats sevi, viņam ir laba izpratne par pestīšanas pamatpatiesībām, viņš ir curieux izjautātājs un ir labi iegaumējis Lutera katehismu. Īsumā – viņš ir no labajiem bērniem un apveltīts ar smalku dvēseli.”

Lenca apdāvinātā smalkā dvēsele radījusi dzejnieku Lencu, kura slava neapšaubāmi no Vidzemes pasaulē ir aizgājusi vistālāk.

Viņa darbi vēl šobrīd atrodami daudzu Eiropas grāmatveikalu plauktos. Bez Lenca darbu analīzes XVIII gadsimta beigu posma jeb tā saucamā „Vētru un dziņu” laikmeta pilnīga aina nav iedomājama. Cesvaines Mākslinieku biedrība, Latvijas Gētes biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Vidzemes Augstskola, atzīmējot Lenca 260. dzimšanas dienu Cesvainē, vēlas parādīt kultūrvēsturiskā mantojuma unikalitāti un viņa darbu nozīmību ne tikai Vidzemes un Baltijas, bet arī Eiropas kultūras norisēs. Iedvesmojoties no R. Lenca gara brīvības, tapuši daudzi literāri darbi un iestudējumi, filmas, kameroperas.

XX gadsimtā Lenca darbus skatuvei radoši pārstrādājuši Bertolts Brehts un Heiners Millers. Lenca likteni savā daiļradē izmatojuši komponisti Ariberts Reimans, B.Aloizs Cimmermanis u.c. „Sicīliešu vakarēdiena” (1782) sižetu savai operai izmantojis Džuzepe Verdi.

Lenca dramaturģiju augstu vērtējis Frīdrihs Šillers, un, domājams, tā tieši ietekmējusi atsevišķu epizožu izveidi viņa lugās „Mīla un viltus” un „Laupītāji”.

1835. gadā Georgs Bīhners radījis literāro portretējumu „Lencs”– vienu no slavenākajiem tekstiem vācu literatūrā.

Vairāki Vācijas teātri iestudējuši Lenca lugas „Zaldāti”, „Jaunais Menoza”, Tartu Vanemuines teātrī XX gs. 80. gados izrādīts „Aumeistars”.

Lencs bijis arī latviešu dzejnieku Jāņa Poruka un Līgotņu Jēkaba literārās darbības iedvesmotājs un centrālais tēls. Cesvaines Mākslinieku biedrība līdzās dēla – J. M. R. Lenca atcerei vēlas pārdomāt arī tēva Kristiāna Dāvida Lenca darbības nozīmību Vidzemē un Latvijā. Tēvs savas dzīves laikā veidojis pārsteidzošu karjeru, kļūstot par Vidzemes ģenerālsuperintendantu ar sēdekli Rīgā.