15. oktobrī aizsargu angāru karogs noslīdēja pusmastā — no Liepājas bija pienākusi ziņa, ka traģiskā nāvē miruši divi jauni lidotāji — vada komandieris Vilnis Ozoliņš un vada seržants Edvins Bekmanis.
Liepājas eskadriļas KOD-1 lidmašinā abi lidotāji bija devušies pārlidojumā. Krotes pagasta robežās lidmašīna nogāzās un abi lidotāji aizgāja bojā. Šī traģēdija kļūst jo smagāka tadeļ, ka katastrofas cēloņus nav izdevies noskaidrot un laikam arī nekad neizdosies. Lidmašīnas drupas atrastas stāvoklī, kas liecina, ka tā nogāzusies gandrīz vertikāli. Kas izsaucis tādu kritienu? Kā gan lidmašina nonākusi vertikālā stāvoklī un kādē] lidotāji nav varējuši to izņemt no šāda stāvokļa? Tādi, un vēl daudz citi jautājumi paliks uz visiem laikiem neatbildēti. Aculiecinieku nostāsti ir tik pretrunīgi, ka no tiem nevar izlobīt nekādu noteiktu jēdzienu, bet lidmašīnas paliekas ir pārvērtušas tādā haostiskā mudžeklī, ka arī no šīs puses nav cerība atrast atbildi uz jautājumu — kādēļ lidmašīna nogāzās?
Edvins Bekmanis aizgāja nebūtībā pašā dzīves sākumā. Un tomēr, likteņa piešķirtos īsos dzīves gadus viņš pratis izmantot līdz galējai iespējai — no visagrākās jaunības viņš sevi bija nodevis aviācijas kalpībai. No pirmā skolas sola viņš jau nododas lidmodeļu būvei un sasniedz patiesi lieliskus panākumus. Tas viņu iejūsmo tālākam darbam un neatlaidīgi cenšoties viņš kļūst par krietnu buru lidotāju. Bet jaunais lidonis nu vairs nav atturams savā tieksmē pēc lidošanas mākslas augstākās pakāpes — viņam jākļūst par īstu lidotāju. Un neraugoties uz saviem 18 gadiem, viņu,  kā centīgu planieristu uzņem lidotāju skolā un ar 19 gadiem viņš jau piesprauž pie krūtīm reto un tik dārgo lidotāja nozīmi. Nu viņa ilgas piepildījušās. Nu sākas brīnišķi lidojumi un  jaunais gaisa ērglis jau saskata savu spožo nākotni, tālus lidojumus, neaptveramus piedzīvojumus. Bet tad, smagiem soļiem tuvojas mistiskais nenojaušamais liktenis un vienā mirklī sabrūk jaunā Edvina lidmašina, aprakdama zem drupām vēl nesen tik dzīves priecīgo jaunekli, ko gaidīja tik gara un darba pilna dzīve.
Edvina Bekmaņa dzīves lidojums pārtrūka pašā sākumā. Tikko kļuva redzami tālie apvārkšņi, stājās motors un lidotāja sirds.

Avots: "Spārnotā Latvija", 01.11.1938