Aizpagājušā naktī pēkšņā nāvē aizgājis armijas štāba apmācības daļas priekšnieka palīgs pulkvedis Vilis Mūrnieks. Nelaiķis miris ar trieku Rīgas kara slimnīcā. Viņa nāve nākusi visiem negaidīta. Vēl iepriekšējā dienā nelaiķis atradās pie saviem dienesta pienākumiem, kurus arvien tika pildījis ar priekšzīmīgu centību. Arī savu brīvo laiku viņš pa lielākai daļai ziedoja savu dienesta pienākumu sekmēšanai. Viņa nāve pa daļai izskaidrojama ar pārpūlēšanos. Pulkvedis Mūrnieks savas karavīra gaitas uzsācis bij. Krievijas armijā, kur 1904. gada 1. septembrī iestājies Viļņas kara skolā. Pēc skolas beigšanas 1907. gada 2. augustā paaugstināts pirmā virsnieka dienesta pakāpē un iedalīts 2. Sibīirijas strēlnieku pulkā. 1914. gada 5. maijā pārvietots uz 113. Starorusas kājnieku pulku, kur komandējis rotu. Ar šo pulku arī izgājis pasaules karā. 1915. gada 7. februārī Augustovas mežos, būdams ievainots, kritis vācu gūstā.
Nacionālā armijā iestājies 1920. gada 19. janvārī un iecelts par rotas komandieri Daugavgrīvas mācības bataljonā. Tā paša gada 29. maijā iecelts par Rīgas kara slimnīcas galvenā ārsta administratīvo palīgu. 1921. gada 16. novembrī pārvietots uz Siguldas kājnieku pulku, kur iecelts par bataljona komandieri, bet 1924. gada 24. jūnijā par saimniecības priekšnieku. 1926. gadā beidzis ar I šķiru virsnieku akadēmiskos kursus un iecelts par Cēsu kājnieku pulka komandiera palīgu. 1928. gadā uzņēmies grupas vadītāja amatu virsnieku kursos, līdz pagājušā gada 5. novembrī iecelts līdzšinējā amatā par armijas štāba apmācības daļas priekšnieka palīgu. Par pulkvedi paaugstināts 1927. gada 22. jūnijā. Viņš lasīja arī lekcijas virsnieku kursos, būdams savā līdzšinējā amatā. Ar pulkveža Mūrnieka nāvi armijas štābs zaudējis vienu no saviem spējīgākiem un centīgiem virsniekiem, bet viņa darba biedri mīļu un atsaucīgu kolēģi. Nelaiķis atstāj sērojošu dzīves biedreni, mazgadīgu dēlu un meitiņu.

Avots: Latvijas kareivis, 03.10.1931