Pēc smagas slimības mūžu beidzis arhitekts Nikolajs Semencovs. Viņi dzimis Ukrainā, Harkovas apgabala Novoaleksandrovkas ciemā, lauku amatnieku ģimenē. 1940. gadā N. Semencovs ar izcilību pabeidz Harkovas Inženierceltniecības institūta Arhitektūras fakultāti un saņem arhitekta celtnieka diplomu, bet jau 1941. gadā iegūtās zināšanas jāliek lietā Krimas fortifikācijas būvju celtniecībā. 1948. gadā N. Semencovs pārceļas uz dzīvi Rīgā un savas darba gaitas cieši saista ar rūpnīcas VEF izaugsmi. No 1948. līdz 1950. gadam viņš ir rūpnīcas būvdarbu vadītājs. Turpmākos 12 gadus N. Semencovs strādā par projektu galveno arhitektu institūtā «Pilsētprojekts». Tur top viņa nozīmīgākais darbs - rūpnīcas VEF kultūras nams, šis projekts atkārtoti būvēts arī vairākās mūsu zemes pilsētās. Seko mākslinieka konstruktora darbs kombināta «Māksla» darbnīcās līdz aiziešanai pensijā 1975. gadā. N. Semencovs iztur tikai sešus «pelnītās atpūtas» gadus. Kopš 1981. gada viņš strādā VEF kapitālās celtniecības dienestā, uzbūvē centrālās caurlaides ēku, projektē rūpnīcas eksperimentālās ražošanas korpusu, strādā pie Kultūras pils rekonstrukcijas projekta. Apveltīts ar lielām darba spējām un neatlaidību, ar konstruktora izgudrotāja talantu, taču ne vienmēr sabiedriskās domas saprasts un atbalstīts, viņš atstājis savu ieguldījumu republikas arhitektūrā.

Avots: "Literatūra un māksla", 19.02.1988