Otto Pladers ir impresionistiskā reālisma pārstāvis un pustoņa meistars latviešu mākslā. Strādājis eļļas tehnikā, gleznojs ainavas, klusās dabas un portretus. Lielu uzmanību pievērsis kolorītam, atmosfēras un apgaismojuma problemātika.

Otto Pladers dzimis 1897.gada 8.martā Bulduros dzelzceļnieka ģimenē.

1913.-1915. mācījās Rīgas mākslas skolā.

1916.gadā viņš tika iesaukts armijā un piedalījās Pirmajā pasaules karā, no 1917.gada dienējis latviešu strēlniekos.

1921.-1924. mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā vispirms Jāņa Roberta Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, bet no 1924.gada Vilhema Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Studijas tomēr nepabeidza, jo tika izslēgts 1929. gadā par to, ka parakstījis Romana Sutas ierosināto priekšlikumu Saeimai likvidēt Mākslas akadēmiju.

Strādājis par skolotāju Dubultu vidusskolā, vēlāk Tartu mākslas skolā "Pallas"(1925.-1926.)

1930. - ar Kultūras fonda stipendiju devies radošā ceļojumā uz Parīzi un Briseli, kur studējis impresionistu glezniecību.

1936. - bijis dekorators Latvijas Nacionālajā operā.

1938.- restaurators Pilsētas mākslas muzejā.

Pēc Otrā pasaules kara strādājis par pasniedzēju J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kur izaudzinājis ne vienu vien mākslinieku paaudzi, starp viņiem Ritu Valneri, Uldi Zemzari, Henriju Klēbahu, Vasiliju Šelkovu.

1923.-1940. Otto Pladers bijis Neatkarīgo mākslinieku biedrības biedrs, piedalījies tās izstādēs.

Rīgā organizētas personālizstādes 1930., 1932. kopā ar V.Lindi, un 1967.gadā.

Miris 1970.gada 2.maijā. Rīgā.

Otto Pladera darbi rodami Latvijas Nacionālās mākslas muzeja, Tartu mākslas muzeja un daudzās privātās kolekcijās Latvijā (piemēram, Gunta Beļēviča kolekcijā), Lietuvā, Krievijā un Francijā.

Avots: "Māksla un arhitektūra biogrāfijās", Rīga,1996, 2.daļa.