Operdziedātājs Vasiljevs (kam tēva tēvs bija krievs) dzimis 1891. gada 16. septembrī, Rīgā.

Jaunībā viņš mācās garīgā seminārā, dzied baznīcas un „Pērkoņa" korī un semināra orķestrī spēlē flautu. Kad Rīgā viesojas krievu opera (ar „Pīķa dāmu"), Vasiļjevs ir apburts no tās iespaida. Tad aizbrauc uz Pēterpils konservatoriju, kur mācās no 1918. līdz 1923. g. un beidz to kā laureāts. Vēl mācās    Itālijā pie prof. Grani (Milānā). Pēterpils universitātē studē vēsturiski-filoloģiskā fakultātē. Konservatorista gados jau dzied Pēterpils Tautas namā, tad Jekaterinburgā.

No 1924. gada darbojas kā viens no pašu pirmo rindu solistiem Latvijas Nacionālā operā, kur dzied lielās varoņtenora partijas: Hermani (Pīķa dāmā), Hozē (Karmenā), Trubadūru, Loengrinu, Radamesu (Aīdā), Kavaradossi (Toskā) u. c. Vasiļjevs savā repertuārā skaita 35 partijas. 1929. rudenī dziedāja Barselonas lielā „Lyceo" operteātra krievu operu sezonā un ar lieliem panākumiem koncertēja Barselonā. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

Nacionālās operas solists (dramatiskais tenors), operu režisors (no 1936.g.)  un Latvijas konservatorijas pedagogs — miris 70. mūža gadā, 1961.gada 13. jūlijā.

"Londonas avīze" 1961.gada jūlijā raksta: "No okupētās Latvijas saņemtas ziņas, ka Rīgā miris          pazīstamais operdziedonis tenors Nikolajs Vasiljevs, kurš līdz pēdējam brīdim darbojies Konservatorijā kā operas klases vadītājs."

Darbojies arī Liepājas operā kā solists un režisors.

Sieva - operdziedātāja Valentīna Teļegina-Vasiļjeva (dzim.10.01.1894 Kazaņā , mir. 1963.g. Rīgā), meita - Svetlana.