leva Vīnholde dzimusi 1895. gada 12. oktobrī Turlavas pagastā. Kalpa meitai pavērās ceļš nevis uz skolu, bet uz darbu. Līdz 1915. gadam viņa bija laukstrādniece, pēc tam šuvēia Petrogradā. I. Vīnholde aktīvi iekļāvās Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas cīnītāju rindās. 1921. gadā viņa atgriezās Latvijā, strādāja kreisajās arodbiedrībās un slimo kasēs. 1927. gadā viņa iestājās Komunistiskajā partijā un nelegāli sāka darboties LKP Rīgas organizācijā. No 1938. gada viņa bija LKP Rīgas komitejas locekle. 1940. gada jūnijā, atjaunojoties padomiu varai Latvijā, leva Vīnholde kopā ar cīņas biedriem iznāca no pagrīdes un sāka aktīvu sociālisma celtniecības darbu. Viņa bija LKP Rīgas pilsētas Komitejas otrā sekretāre un Latvijas Tautas saeima deputāte. Lielā Tēvijas kara laikā I.Vīnholde strādāja Leņingradā, vēlāk mācījās K. Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijā Maskavā. 1944. gadā viņa atgriezās Latvijā un strādāja Lauksaimniecības akadēmijā par kadru nodaļas vadītāju. Šo darbu viņa veica līdz 1960. gadam. No 1945. gada līdz 1947. gadam T. Vīnholde bija LPSR Augstākās Padomes Prezidija locekle. LKP XXVI konferencē un LKP IX kongresā tika ievēlēta par LKP CK locekļa kandidāti. Kopš 1948. gada viņa biia personālā pensionāre. Apbalvota ar ordeni «Goda Zīme».

Avots: Darba uzvara, 18.10.1980