Jānis Zālītis ir viens no pēdējiem latviešu komponistiem, kas absolvējis Sanktpēterburgas leģendāro pirmsrevolūcijas laika konservatoriju (1915) un viens no pirmajiem, ko dziļi ietekmējis ar simbolismu saistītais 20.gs. pirmo gadu desmitu mākslas novatorisms.

1920. un 1930.gados Jānis Zālītis bija intensīvi nodarbināts mūzikas kritiķis, piedalījies latviešu Skaņražu kopas (kuras mantiniece ir šodienas Latvijas Komponistu savienība) dibināšanā, dziesmusvētku organizēšanā

No 1919. līdz 1922.gadam viņš bija pirmais Latvijas Nacionālās operas direktors. 

Zālītis komponējis nedaudz – mantojumā piedalījies latviešu Skaņražu kopas (kuras mantiniece ir šodienas Latvijas Komponistu savienība) dibināšanā, dziesmusvētku organizēšanā četrdesmit solodziesmu, tikpat kordziesmu, folkloras apdares, daži klavierdarbi. Tomēr viņa daiļrade ar savu intensīva lirisma un garīguma izpausmi pieder pie latviešu mūzikas dārgumiem.

Jāzeps Vītols: “Heroisms, misticisms, patētisms, ziedošs romantisms, liegs klusums, smaidošs žanrs – visam tam Zālītis meklē un atrod savējos izteiksmes līdzekļus, viņa paletē netrūkst nevienas nianses: šeit viņš bagātākais no visiem latviešu koloristiem.” 

Dzimis Nītaurē 1884. gada 12. februārī. Mācījās pie Nītaures draudzes skolotāja un ērģelnieka Jāņa Zalcmaņa, kas bija beidzis Cimzes skolotāju semināru. 

  1899. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur viņa muzikālie audzinātāji bija Emīls Dārziņš un H. Seifrics.
No 1904. līdz 1915. gadam viņš studēja Pēterpils konservatorijā profesora Homiliusa ērģeļu klasē, no 1908. gada speciālās kompozīcijas teorijas klasē, dažus gadus pavadot arī profesora Jāzepa Vītola praktiskās kompozīcijas speciālklasē. Pēterpils gados Zālītis no 1910. gada iesāka arī savas mūzikas recenzenta gaitas.
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Zālītis 1919. gadā kļuva par tikko nodibinātās Latvijas Nacionālās operas direktoru (1919-1922, 1926-1928). Rakstīja mūzikas recenzijas avīzēs "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Līdums", "Baltija", vēlāk pastāvīgi "Jaunākās Ziņās". Otrā pasaules kara gados bija Rīgas mūzikas skolas (bijušās Tautas konservatorijas) direktors.

Miris no akūtas infekcijas 1943. gada 12. decembrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.     Avots: Latvijas Mūzikas informācijas centrs.