Leonīds Leimanis (dzimis 1910. gada 16. aprīlī, miris 1974. gada 6. jūlijā) bija latviešu kinorežisors.

1965. gada saņēmis Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.

Biogrāfija

Leonīds Leimanis dzimis 1910. gada 16. aprīlī, Rīgā, ierēdņa Jāņa Leimaņa ģimenē, kas jaunība spēlēja Pēterburgas teātros.

Savu karjeru Leimanis uzsāka kā aktieris. Beidzis Tautas augstskolas dramatisko studiju (1930), darbojās Strādnieku teātrī (1927—1934) un pēc tam Dailes teātrī (1934—1940).

Pirmajos LPSR gados strādāja par Dailes teātra direktoru (1940—1941, 1944—1946). Kino darbojās kopš 1933. gada, studijā "Latviešu skaņu filma" kā aktieris un režisors. No 1946. līdz 1948. gadam bija Rīgas Kinostudijas mākslinieciskās daļas vadītājs un viens no vadošajiem kinostudijas režisoriem.

Vācu okupācijas laikā Leimanis izveidoja un vadīja pilsētas pagrīdes antifašistisko organizāciju "Сīņа".

Leonīda Leimaņa izvadīšana iemūžināta kinožurnāla "Padomju Latvija" 1974. gada 20. numurā. Kinožurnālu filmējuši operatori Vadims Mass un Juris Podnieks.

Šeit būtu jārunā par talantīgu latvieti, kurš strādājis padomju valstī. Vai tādēļ viņa talants būtu mazāks, vai tādēļ par viņu būtu jāaizmirst? Leonīds Leimanis ir radījis vairākus kinošedevrus, kuru nozīme latviešu kinovēsturē tā pienācīgi nav novērtēta līdz šim. Katra no filmām ir melnbaltā kino patiesa vērtība. Kaut kā ir ieraksts jūsmot par Fellīni, Trifo vai Krāmeru, bet neiraugam savas kinopērles. Šī jūsma par visu, kas nāk no kaut kurienes, nomāc to kultūras mantojumu, kas ir pašiem. Un šeit nav runa tikai par Leonīdu Leimani. Arī par citiem Latvijas kinolielmeistariem. Ir gadījies ārvalstīs rādīt kadrus no "Pie bagātās kundzes" un "Motociklu vasara" (rež. Uldis Brauns) - kinocilvēki bija vienkārši šokēti par kadra, gaismas, aktierspēles, mūzikas harmoniju. Kadra uzbūve, gaismas ir Fellīni labāko filmu cienīgas. Latviešiem ir beidzot jāpaceļ galvas.
Enciklopēdijas veidotāji tiešām gaida laikabiedru, kolēģu, kinospeciālistu atmiņas par izcilo meistaru.

Apbalvojumi

• 1947 — Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
• 1965 — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks

Filmogrāfija

Režisors Dokumentālās filmas

• 1953 — "Tautas rakstnieks A. Upīts"
• 1953 — "Daugava"

Mākslas filmas

• 1955 — "Salna pavasarī" (kopā ar Pāvelu Armandu)

• 1957 — "Nauris"
• 1959 — "Šķēps un roze"
• 1964 — "Kapteinis Nulle"
• 1966 — "Purva bridējs" 

• 1969 — "Pie bagātās kundzes"

Otrais režisors

• 1947 — "Mājup ar uzvaru"
• 1949 — "Rainis"

Scenārija autors

• 1957 — "Nauris"
• 1959 — "Šķēps un roze"
• 1964 — "Kapteinis Nulle"
• 1969 — "Pie bagātās kundzes"

Lomas

• 1934 — "Daugava" - Vilnis
• 1947 — "Mājup ar uzvaru" - Opmanis