Jānis Jagars (1894 — 1970) bija latviešu būvinženieris, politiķis.

Dzimis 1894. gada 3. aprīlī Ērgļu pagastā. 1919. gadā beidzis RPI ar inženiera grādu. No 1923. līdz 1934. gadam bija Rīgas pilsētas būvvaldes priekšsēdētājs.

Jagars bija viens no LSDSP vadošajiem darbiniekiem. Ieņēmis Rīgas pilsētas galvas biedra amatu. Pēc Ulmaņa apvērsuma ieslodzīts Liepājas koncentrācijas nometnē. Kirhenšteina valdībā 1940. gada vasarā Jagars bija satiksmes ministrs.

 2.pasaules kara laikā strādāja Maskavā; sieva un bērni Jānis un Rūta dzīvoja Kstiņinas sādžā. Pēc kara piedalījies lielo celtņu projektēšanā. Darbojies ZA arhitektūras un celtniecības pārvaldē.[1]

***

 * 1894. IV 03. Ērgļu pag. + 1970.

                1911/1917. Rīgas politehnikuma Mehānikas fakultātes students,

                1918. beidzis Baltijas tehnisko augstskolu,

                1918. XI 11. - 1920. IV 09. Tautas padomes loceklis (substitūts), Latvijas 

                               sociāldemokrātu strādnieku partija,

                1922. VII 13. Latvijas būvju akciju sabiedrībai „Būve” dibinātājs,

                1922. X 16. Iecelts par Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta 

                               Tehniskas daļas vadītāju,

                1923/1934. Rīgas pilsētas valdes loceklis, Būvniecības nodaļas vadītājs,

                1925. IX 30. Ministru kabinets piešķiris inženiera tehnologa aroda tiesības,

                1925. XII 25. iecelts par Satiksmes ministru,

                1926. Latvijas inženieru biedrības biedrs valdes priekšsēdētājs,

                1927. IV 28. iecelts par Latvijas pārstāvi pasaules saimnieciskā 

                               delegācijas locekli uz ekonomisko konferenci Ženēvā,

                1926/1934. Pilsētu un miestu savienības kongresa priekšsēdētājs,

                1927. IV 28. iecelts par Delegācijas locekli saimnieciska līguma noslēgšanai 

                               ar PSRS valdību,

                1928. III 15. ievēlēts par Rīgas pilsētas valdes locekli,

                1931. IV 24. ievēlēts par Rīgas pilsētas valdes locekli un pilsētas galvas biedru,

                1931. bijis Rīgas pilsētas ielu dzelzceļu pārņemšanas komisijas priekšsēdētājs,

                1932. II 03. iecelts par Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvaldes tehniskās 

                               padomes locekli,

                1932. XI 11. iecelts par Daugavas izbūves padomes locekli,

                1933. IX 09/12. Baltijas valstu kongresa delegāts,

                1934. III 27. apstiprināts par Pasaules enerģijas konferences Latvijas 

                               komitejas locekli,

                1934. V 31. – IX 29. ieslodzīts Liepājas nometnē,

                1935. I 22. /1938. III 16. Inženieru biroju „ Technocentrs” L. Smilšu 6-2 īpašnieks,

                1940. VI 21. Satiksmes ministrs,

                1941. VIII 26. Iecelts par Latvijas Savienotās PRS Komunālās 

                               saimniecības komisāru,

                Bijis Rīgas pilsētas būvju nodaļas vadītājs. [1925,1928,1930, 1935]

                Latvijas pilsētu savienības loceklis [1934]

                Dz. Valdemāra 67-19.

                Avots:       „Album academicum”, R., 1912.;

                               “Tautas padomes stenogrammas”, R., 1925.;

                               „Latvijas Kareivis” # 220/1935.;

                               „Brīvā Zeme” # 148/1940.;

                               V. Eichenbauma arhīvs.