Vakarrīt pl. 2.15 no mums šķīrās Teodors Zemītis. Viņš bija aktīvs 1905. gada brīvības cīņu dalībnieks. Bēgot no melnās reakcijas vajātājiem, viņam bieži nācās slapstīties pa Rīgas apkārtnes mežiem un purviem. 1906. gadā viņu tomēr arestēja un notiesāja us 20 gadiem katorgā.
Tikai 1917. gada revolūcija deva iespēju viņam atgriesties no tālās Sibīrijas.  Pārbraucis no Krievijas Latvijā Zemītis ilgi slimoja. Daudzmaz atveseļojies viņš atkal ņem aktīvu dalību partijas dzīvē. Trimdā ieguhtās slimības dēļ vņš nekādu amatu partijas organizācijās ieņemt nevarēja, bet biedru pienākumu izpildīšanā varēja būt par piemēru daudzie jaunākiem biedriem.
Nāve aizrāva Zemīti pašos spēka gados - tikai 43 gadus vecu.

Avots: "Mūsu Lāčplēsis", 1932

          "Sociāldemokrāts", 13.03.1931