Pēteris Upītis dzimis 1896. gada 19. maijā Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā lielas saimniecības īpašnieku Edes un Jāņa piecu bērnu ģimenē. Viņa brāļi un māsas - Valdemārs, Augusts, Emma (aizprecējusies uz Ēģipti un sakari ar ģimeni pārtrūkuši), Marta (bagāta saimnieka sieva, kura izvairījās no 1941.gada izsūtīšanas, bet 1949.gadā tika izsūtīta).

1913. gadā viņš beidza Priekuļu lauksaimniecības skolu. Savā ģimenes saimniecībā “Jaun — Rūsiņi” viņš izveidoja 1,6 ha lielu pomoloģisko dārzu ar laboratoriju, kur veica augsnes analīzes un izvērtēja augļus pēc to bioķīmiskā sastāva. Nodarbojās arī ar augļu vīna ražošanu un 1920.-1930. gados apceļoja daudzus augļkopības centrus citās Eiropas valstīs. Kaut gan izglītību Pēteris Upītis neturpināja augstākajās mācību iestādēs, viņš visu mūžu paplašināja savas zināšanas pašmācības ceļā. Apguva vācu, krievu, angļu un franču valodas.

1945. — 1951. gadā Pēteris Upītis strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un apbraukāja visu Latviju, vācot un aprakstot interesantākos sēklaudžus un pētot tautas selekcijas šķirnes. 1948. gadā viņš sāka strādāt Dobeles Augļkopības saimniecībā.

1951. — 1963. gadā Pēteris Upītis bija Dobeles Augļkopības atbalsta punkta vadītājs, 1957. gadā viņš vietējā izmēģinājumu saimniecībā sāka veidot ģenētisko resursu kolekcijas dārzu ar vairāk nekā 80 tūkstošiem genotipu, veica mērķtiecīgu selekciju, introdukciju un nemitīgi paplašināja savu kolekciju. 1963. gadā viņu iecēla par Dobeles Augļkopības selekcijas laboratorijas vadītāju, šajā laikā viņš strādāja ar 24 kultūrām, galvenokārt ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, aprikozēm, valriekstiem, lazdām, īstajām cidonijām, avenēm, zemenēm.

1964. gadā Pēteris Upītis apkopoja savu mūža darbu un aizstāvēja zinātnisko pētījumu „Latvijas PSR augļaugu kultūru sastāva uzlabošana un paplašināšana” kā disertācijas darbu, iegūdams Lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu. Darbā aprakstīti pētījumi par ilggadīgajiem savvaļas augļu kokiem kā potenciālajiem potcelmiem vietējām šķirnēm vai mātes kokiem sēklu iegūšanai. Vēlākajā darbības posmā Pēteris Upītis aizrāvās arī ar ceriņkrūmu selekciju, sapņodams pārvērst Latviju par ceriņu lielvalsti. Pazīstamākās viņa radītās ceriņu šķirnes ir 'Māte Ede Upītis', 'Liega', 'Gaiziņkalns', 'Esības Prieks', izveidojis arī liliju šķirnes 'Brūnupīte' un 'Dzintarlāse'.

Miris 79 gadu vecumā 1976. gada 4. aprīlī Dobelē. Apbedīts Raiņa kapos Rīgā.

Vienreiz bija precējies uz dažiem mēnešiem, bet sieva no viņa aizgāja. Pētera Upīša mūža mīlestība - Kristīne Baltpurviņa, kuras vārdā nosaukta arī visskaistāko balto ceriņu šķirne.

Avots: Ievas stāsti, 2018