Tiesu medicīnas eksperte, medicīnas zin. doktore 1938.g. Pirmā latviešu sieviete - medicīnas profesore.

Jelgavas strādnieka meita. Ārsta diplomu ieguva 1922.gadā Permas universitātē. Savu zinātnisko un pedagoģisko darbību bija sākusi Tomskā, kur 1939.gadā aizstāvējusi disertāciju par tēmu „Līķu ekshumācija”. Strādājusi par vadītāju Tomskas Medicīnas institūta Tiesu medicīnas katedrā un līdzīgā amatā LVU Medicīnas fakultātē. 1945.gadā tika arestēta un apvainota pretpadomju darbībā, sodu izcieta Kazaņā psihiatriskas ārstēšanas iestādē. 1954.gadā viņa atbrīvota un varēja atgriezties iepriekšējā amatā, bet spēki bija izsīkuši un pēc gada viņa mira.

---

Viņa dzimusi 1892. gada 14.jūnijā Jelgavā trūcīgā ģimenē un jau agrā bērnībā bijusi spiesta strādāt, tomēr eksternātā beigusi ģimnāziju, sākusi studijas Rostovceva privātos universitātes kursos Tērbatā. Pirmā pasaules kara laikā bijusi žēlsirdīgā māsa frontē un aizmugurē, nokļuvusi Krievijā un 1922. gadā beigusi Permas universitātes Medicīnas fakultāti. Turpmāk bijusi tiesu medicīnas eksperte Ļeņingradā, Porhovā, Pleskavas ārstu biedrības priekšsēdētāja un 1.slimnīcas galvenā ārste. 1935. gadā Maskavā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par smagu galvas smadzeņu bojājumu vēlīnām sekām un 1938. gadā Tomskā medicīnas zinātņu doktora disertāciju par ekshumētu līķu makroskopiskām un mikroskopiskām pārmaiņām. Tai pašā gadā tika ievēlēta par Tomskas Medicīnas institūta profesori un Tiesu medicīnas katedras vadītāju. 1941. gadā viņa ieradās Rīgā un tika iecelta līdzīgos amatos Latvijas Valsts universitātē. Pirmo lekciju studentiem viņa lasījusi latviešu tautastērpā. Kara laikā E. Jakovļeva atgriezās Tomskā, bet 1944. gada beigās - atkal Rīgā, ieņemot tos pašus amatus, un vēl tika iecelta par Latvijas PSR galveno tiesu medicīnas eksperti. 1945. gadā kopā ar profesoru Paulu Stradinu viņa tika virzīta par PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, taču par to nekļuva, jo tika apcietināta un apsūdzēta pretpadomju darbībā kara laikā Tomskā. Tā kā izmeklēšana nesekmējās, profesore tika ievietota slēgta tipa slimnīcā Maskavā piespiedu ārstēšanai un pēc tam pārvietota uz līdzīgu iestādi Kazaņā. Drīz pēc Staļina nāves 1954.gadā E. Jakovļeva tika atbrīvota, atgriezās Rīgā un tika atjaunota ne tikai agrākos amatos, bet arī Komunistiskajā partijā, no kuras bija izslēgta. Taču spēki bija galā, un 1955. gada 4. augustā profesore nomira. Apbedīta Raiņa kapos.