Mārtiņš Opmanis

Please add an image!
Birth Date:
30.07.1892
Death date:
08.03.1916
Burial date:
20.03.1916
Length of life:
23
Days since birth:
48172
Years since birth:
131
Days since death:
39550
Years since death:
108
Patronymic:
Jānis
Categories:
Military person, Private, WWI participant
Nationality:
 latvian
Cemetery:
Kocēnu pagasts, Rubenes kapi

Mārtiņš Opmanis (dzimis 30.07.1892 (pēc v. st.), kritis 08.03.1916 (pēc v. st.)) - latviešu strēlnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas podporučiks.

Dzimis 1892. gada 30. septembrī Krievijas impērijas Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā zemnieku ģimenē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam viņš mācījās Longina Ausēja reālskolā Cēsīs, tikko bija pabeidzis 6. klasi.

Pēc tā laika noteikumiem viņš varēja turpināt skoloties, taču, patriotisku jūtu vadīts, M.Opmanis devās uz Petrogradu un iestājās Leibgvardes pulkā.

Ar labu atestāciju iestājās Pēterhofas praporščiku skolā, kuru absolvēja 1915. gada 1. augustā. 17. septembrī M.Opmani iecēla par unteroficieri (jaunāko virsnieku) 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā.

Viņš piedalījās arī vēsturiskajā 12. oktobra sadursmē pie "Kraslovsku" mājām, kad krita trīs pirmie latviešu strēlnieki.

Par varonību 1915. gada oktobrī–novembrī jauno praporščiku apbalvoja ar III šķiras Sv.Staņislava ordeni.

No 1915.g. 11. novembra M.Opmanis pildīja rotas komandiera pienākumus, jo štabskapitans Pēteris Buriņš bija saslimis. Sekoja pozīciju aizsardzība „Kūtnieku” un Strīdus kalniņa rajonā, kā arī dažādas izlūkošanas aktivitātes.

Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā M. Opmanis komandēja pusrotu – divus vadus, - kas pusstundu pēc uzbrukuma sākuma devās palīgā 2. Rīgas bataljona strēlniekiem. Straujā triecienā viņa vadībā tika ieņemti Bauskas šosejas kreisajā pusē izvietotie vācu ierakumi. Pēc zināma laika 2. rota sapulcējās kopā un pārgāja ceļa labajā pusē un nodibināja kontaktu pa labi ar bataljona 1. rotu. Tālākajā kaujas gaitā praporščiks Mārtiņš Opmanis krita.

Cenšoties viņu iznest ievainoja trīs strēlniekus. Tikai vakarā to paveica kāds drosmīgs un fiziski spēcīgs sanitārs.

Apbedīts 16. martā viņa dzimtājā pusē – Kocēnu pagasta Rubenes kapos.

Pēc nāves apbalvots ar III šķiras Sv.Annas ordeni un paaugstināts podporučika pakāpē.

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Kaktiņš J. Varoņu sejas. - Rīga, 1930. 33.-34. lpp.
  • Lismanis J. 1915–1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai. - Rīga, 1999., 344. lpp.
  • Latviešu strēlnieki. - Rīga, 1935. Nr.1, 62.-65. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9

Source: vesture.eu, news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

No places

    loading...

        No relations set

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Submit memories

        Tags