Ievērojams baltvācu enciklopēdists, fiziķis un ģeofiziķis, mineralogs, metrologs, meteorologs, Galvenās Krievijas fizikas laboratorijas organizētajs (1849).

Dzimis Jelgavā un pēc mācībām Jelgavas cildenajā ģimnāzijā (1813-1815) un studijām Tērbatā devās uz Getingenu un vēlāk uz Parīzi, kur viņam izveidojusies cieša sadarbība ar fiziķi D.Arago un enciklopēdistu A.Humboltu un modusies dziļa interese par Zemes magnētismu. Kupfers noorganizēja magnētisko un meteoroloģisko novērojumu tīklu, kas sniedzās no ģeofizikālās observatorijas Pēterburgā līdz pat Aļaskai un Pekinai.

Būdams M.G.Paukera (Jelgavas ģimnāzijas matemātikas profesors, akadēmiķis) skolnieks, Kupfers interesējās par mēriem un svariem, pirmais mēģināja ieviest Krievijā jau 19. gadsimta vidū metrisko sistēmu, bet neveiksmīgi.

1829.gadā  kopā ar slaveno fiziķi E.Lencu organizēja ekspedīciju Elbrusa iekarošanai. Virsotni gan sasniedza tkai pavadonis - kabardietis, taču Elbruss bija iekarots. Izgatavojis mēru un svaru vienību etalonus Krievijā. T.Kupfera vārdā nosaukts minerāls kupferīts.

Avots: J.Stradiņš  " Etīdes par Latvijas zinātnes pagātni" ,1982.g.

A.T.Kupfers apbedīts Pēterburgā Smoļenskas luterāņu kapsētā.