Dzimis kalpa ģimenē. Viņa māte ir lībiete, dainu un ziņģu zinātāja, kas pievērsusi dēlu mūzikai. 
Apguvis skrodera amatu Dobelē, kur iepazinies ar Ādolfu Alunānu, 19. gadsimta 90. gados darbojies viņa trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri. 
Neilgi bijis aktieris dažādās trupās Rīgā, 1899. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva vadītajā cara galma kapelā. 
No 1901. gada piedalījies Pēterburgas latviešu teātra izrādēs. 
Strādājis elektrotehniskā uzņēmumā, kura uzdevumā apceļojis Krieviju, Austriju, Vāciju. 
1914. gadā mobilizēts armijā, Pirmā pasaules kara gados Polijā ievainots, demobilizēts, darbojies Petrogradā un Maskavā latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijās. 1918. gadā atgriezies Rīgā. 

Vizbulis sarakstījis vairākas lugas, kas neskaitāmas reizes izrādītas uz lauku skatuvēm.  Pazīstams arī kā humorists Zemgals Ņirga, Ustuptēvs, Piltenes Prāģeru prezidents utt.

***

1960.gadā "Londonas avīze" ziņo: "No dzimtenes saņemtas ziņas, ka Rīgā miris pazīstamais «Piltenes prāģeru" dalībnieks Roberts Vizbulis. Savā laikā darbodamies Laivijas Nac. operas korī, Roberts Vizbulis nodibināja Nacionālās operas sekstetu un ar to koncertēja ne ti tikai visā Latvijā, bet arī Francijā, Austrijā, Šveicē un citur.