Dzimusi un mirusi Rīgā. Pirmos muzikālos iespaidus radījis tēvs un brālis. Tēvs bijis mūzikas instrumentu, galvenokārt ērģeļu, būvētājs. Pašmācības ceļā apguvusi mūzikas teoriju un ērģeļspēli. Pie privātskolotājiem apguvusi klavierspēli un dziedāšanu. Uzstājusies Operas koncertos. Strādājusi kā literāte. sarakstījusi romānu, dzeju, Operai tulkojusi ap 16 libretu. Pēc kara vairs Operā neatgriežas, bet studē kompozīciju pie J.Vītola. Profesora Jāzepa Vītola pamudināta, viņa 1919.gadā kļūst par vienu no pirmajām jaundibinātās Konservatorijas Kompozīcijas klases studentēm. Viņa ir pirmā sieviete komponiste, kura 1923.gadā šo klasi absolvē. Strādā par skolotāju Rīgas 28.pamatskolā. Pēc tam strādā par dramaturgu Operā. 1930.-1931.gadā vada Sarkanā krusta žēlsirdīgo māsu kursu kori. Komponējusi mazāku formu orķestra darbus, pasaku operu "Baltgulbīte", klavieru mūziku un kora un solo dziesmas. No 1945. gada viņa ir Komponistu savienības biedre.

Nepiepildīta palika viņas lielākā vēlēšanās — iegūt pašai savu istabu, kur būtu klusums, lai gan uz 70 gadu jubileju viņai bija piešķirts nopelniem bagātās mākslas darbinieces tituls.

Vīrs - virsnieks Ādolfs Skrastiņš, meita - Rita Liepa (rakstniece, tulkotāja, 1914 Rīgā - 2004 ASV).

Avots: VII dziesmu svētku brošūra

           Laiks, 20.07.1966