Gaigalavas pagasta Meirānos piedzima pazīstamais Latgales latviešu nacionālas atmodas laika darbinieks Eduards Krustāns. Kā vecākais dēls viņš jau 1878. g. sācis apmeklēt Strūžānu draudzes skolu, kur kā skolotājs darbojies latvietis Ed.Braslings. Strūžānu skola pieskaitāma Latgales vecākām skolām un tajā laikā skola vēl valdījis latvisks gars. Skolnieki varējuši sarunāties latviešu valodā. Pēc pagasta skolas Ed. Krustāns 1881. g. iestājies Rēzeknes pilsētas skolā, bet dažu apstākļu spiests no tās izstājies un mācījies par ērģelnieku Varakļānos no 1881. līdz 1883.gadam. Strādājis Gaigalavas pagasta valdē no 1885. g. līdz 1886. g. Pie skrīvera Miķeļa Jozāna mācījies klavierspēli. Pēc sava klavierskolotāja Varakļānu ērģelnieka P. Latkovska nāves, 1887. g. bijis Varakļānu draudzes ērģelnieks. Saticies ar J. Višnevsku un J. Trasunu, kas uzturējušies Varakļānos pie latviešu drauga prāvesta Jēzupa Visocka. 1888. g. 10 apr. kopā ar prāvestu Antonu Tomkunasu pārcēlies uz Barkavu, kur arī pavadījis mūža pēdējo posmu cītīgā latviešu nacionālās atmodas darbā. 1895. g. ieradies Pēterpilī, stājies sakaros ar citiem laviešu darbiniekiem Nikodēmu Rancānu, K. Skrindu, Fr. Ķempi un J.Kindzuli. Nodevies arī rakstniecībai. Latgalē izplatījis 1896. g. Jelgavas grāmatrūpnieka J. Steinberga izdoto «Katoļu māju kalendāru». Ed. Krustānam ap 1890. g. jau bijis ap 100 dzejas darbu krājums. Lielu tautas dziesmu skaitu viņš personīgi nodevis latvju dainu izdevējam H Vissendorfam. Piedalījies 1905. gada nemieros. Krustāns izmācījis daudzus jaunus ērģelniekus Latgales draudžu vajadzībām. Nodevies iedzīvotāju apgādei ar latviskām grāmatām. 1908. g. dibinājis Barkavas lauksaimniecības, izglītības un Barkavas saviesīgās biedrības. Bijis pirmais Barkavas krājaizdevu sabiedrības dibinātājs, kas jau 1914. gadā uzcēla lielāko tautas namu Latgalē. Ņēmis dalību arī Pēterpils latviešu muzikaliskā biedrībā. 1909. gadā Barkavā nodibinājis «Gaismas» biedrības Barkavas nodaļu ar 30 biedriem. Barkavā rīkojis latviskas teātra izrādes. Sadarbojies ar visiem pazīstamākiem Latgales latviešu darbiniekiem. Līdzdarbojies visos Latgales latviešu laikrakstos. Sagatavojis izdošanai «Rakstu krājumu».

Piezīmju lauki: No S. Seiļa rokrakstu fonda.