mācītāja Ādama Jendes sieva.

Aptuveni 300 gados, rūpīgi glabājot baznīcas lietvedības dokumentus, Raunas draudzes mācītāji radījuši neparastu arhīvu.

Tas piedzīvojis divas atdzimšanas.

Kad 1919.gada 22.jūnijā kaujās ar Landesvēru tieša tēmējuma izraisīts ugunsgrēks iznīcināja desmit no sešpadsmit mācītājmuižas ēkām, minēto arhīvu no sadegšanas izglāba mācītāja A.Jendes atraitne, vēlāk ievērojama etnogrāfe un Rīgas latviešu biedrības bibliotekāre Elza Margarēta Jende (1877-1967).

Arhīva ideoloģiski plānoto iznīcināšanu novērsa draudzes priekšnieces Līnas Bērziņas (1897-1989) spīvums un nepiekāpība. Sistematizēts, iegrāmatots un pieejams zinātniskiem pētījumiem lielākais dokumentu apjoms kopš 1967.gada atrodams Cēsu muzejā. Neliela baznīcas grāmatu kopa joprojām ir draudzes pārziņā.

Par unikālākajiem uzskatāmi sekojošie oriģināli:

• vizitācijas protokoli (1774), iedzīvotāju un dievgaldnieku saraksti (1811-1944),
• draudzes skolas skolēnu žurnāli (1809-1838),
• Vidzemes ģenerālgubernatora patentu 34 sējumi (1710-1850),
• ķeizariskās majestātes Vidzemes konsistorijai adresēto ukazu 15 sējumi (1815-1890),
• baznīcas hronika (1833-1907),
• baznīcas konventa protokoli (1812-1919),
• tagadējo ērģeļu būves lieta (1908-1909),
• viens no pilnīgākajiem Latvijā zināmajiem Krimuldas skolotāja Jura Nataniela Ramaņa 1797.gadā uzrakstītā dziesmu, bībeles izteicienu un pamācību krājuma "Krusta skolas grāmata" norakstiem ar naiviem tušas zīmējumiem,
• Baltijas apceļotāja, Tartu apkaimes Vendavas mācītāja Eduarda Filipa Kerbera (1770-1850) 1840.gadā baznīcai dāvinātais rokraksts "Ziņas par Raunas pili, baznīcu un tās mācītājiem" un citi relikti.

***

Ļaužu atmiņā joprojām dzīvo varmācīgā nāvē aizgājušais draudzes mācītājs Ādams Jende (1861-1918).

Pirms studijām Terbatas universitātē viņš pabeidza Vidzemes skolotāju semināru. Pēc ordinešanas Raunas mācītāja amatā Jende neatstāja novārtā savu pedagoga aicinājumu un sastādīja tādas Latvijā populāras mācību grāmatas kā "Ticības mācība", "Baznīcas vēsture", "Dziesmas un katķisms Vidzemes skolām" u.c.

19.gs. beigās un 20.gs.sākumā Raunas draudze bija viena no lielākajām Vidzemē. Tajā iekļāvās pāri par 10 tūkstošiem Raunas, Launkalna, Brantu, Jaunraunas, Mārsnēnu, Startu, Baižkalna un Veselavas iedzīvotāju.

***

Bibliogrāfija

Jende E. Etnogrāfisko materiālu vākšana. Rucava. Bārta. Nīca. Manuskripts. – 1920.-1961.