Ierobežojumu dēļ latola saņemšanā pēdējā laikā neviens vien automobiļa īpašnieks centies izdomāt, kā savu apklusušo lepnumu iedarbināt citiem līdzekļiem. Visi meklētāji līdz šim savus skatus pievērsuši gāzes ģeneratoram, kādus ar labiem panākumiem savu automobiļu darbināšanā lieto mežu departaments. Protams, tie visi bijuši preču automobiļi vai autobusi ar gāzes ģeneratora krietni lieliem apmēriem. Tā kā pasažieru automobiļiem pirmā vietā glītums un ērtums, tad arī daudzi gudrotāji plānus atmetuši.
Pēdējā laikā tomēr Rīgas ielās redzams kāds četrvietīgs «Opel Olimpia» automobilis, kura dzinējspēks ir koka ogļu ģenerators, bet mašīna no sava glītuma nav zaudējusi gandrīz neko. Automobiļa īpašnieks ir Vilhelms Razevskis, kas pats arī savu auto pārbūvējis, piemērojot to jaunajiem apstākļiem. Vakar nelielā izbraukumā kopā ar automobiļa pārveidotāju devās arī «Rīta» līdzstrādnieks ar fotogrāfu. Braukšanā nav nekādu starpību, vai auto dzen latols. vai koka ogles. Pēc automobiļa pārbūves tā īpašnieks nobraucis jau ap 1000 km, pie kam ar panākumiem viņš apmierināts. Pārbūve izmaksājusi apm. 1000 ls. Vienīgais, kas ārpusē tagad redzams, ir neliels izcilnis — vāks virs automobiļa bagāžas telpas un automobiļa priekšējo aizsargu stangu atvieto gāzes dzesinātajs, kas ir tikai mazliet lielāks kā bijušā aizsarga stanga. No ģeneratora gāze plūst pa cauruli automobiļa apakšā līdz priekšējam dzesinātajam un tad no tā motorā. Motors palicis tāds pats kā braukšanai ar benzīnu, jo pirmie divi kilometri automobili iedarbinot arī jābrauc ar benzīnu, lai gāze varētu gūt pietiekamu vilkmi. 80—100 km nobraukšanai automobilim vajadzīgs apm. 10 kg koka ogļu,  kas maksā 1 ls.  Tā kā man gadā iznāk nobraukt ar auto ap 45.000 km — stāsta izgudrotājs — tad nedomāju savu auto pārbūvēt arī tad, kad atkal būs dabūjams benzīns. Braucot šādā veidā ietaupījums būs ap 200 ls mēnesī. Braukšanas maksimālais ātrums gan ir mazliet mazāks — ap 80 km stundā.  Izgudrotājs nodomājis savu atradumu patentēt. (Rīts, 07.11.1939)