Ventspils mērs (pašvaldības vadītājs) jeb Ventspils darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs no 1976.gadam līdz 1982.gadam.

Viņa aktīvā darbība ārpus pašvaldības vadītāja laika bija saistība ar zvejnieku kolhozu "Sarkanā bāka", kam 1976.gadā Rihards Pecholcs atklāja kultūras namu "Jūras vārti" (tagadējais teātra nams "Jūras vārti"), kas toreiz bija modernākais un vislabāk aprīkotais kultūras nams visā Kurzemē. Brīvajā laikā darbojies dārzkopības kooperatīvajā sabiedrībā "KURSA-1".

Mācījies Ventspils vidusskolā (tagadējā Ventspils Valsts 1.ģimnācija) un Ventspils vakara vidusskolā.

1965.gadā par izciliem panākumiem apbalvots ar medaļu "Par darba varonību" kā Ventspils pilsētas partijas un valsts kontroles komitejas priekšsēdētājs.

Nodrošinājis Ventspils kā Baltijas jūrā vadošās tranzīta ostas pozīcijas iegūšanu un attīstīšanu.

Veidojis un attīstījis Ventspils pilsētas sadraudzības pilsētas attiecības ar Štrālzundi (Stralsund) Vācijā un Loriānu (Lorient) Francijā. Dibinājis un uzturējis augsta līmeņa sadarbību arī ar Somijas, Japānas, Amerikas Savienoto Valstu, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citu ārvalstu uzņēmumiem Ventspils ostas attīstībai.

Vācijā gūtā ceļubūves pieredze Ventspils pilsētā ļāva izbūvēt ilgmūžīgāko ceļa segumu pilsētā, kas tiek izmantots vēl 40 gadus kopš tā izbūves brīža (Kuldīgas ielas posms starp Lielo prospektu un Jūras ielu). Ceļa segumā izmantota Vācijā populārā plātņu metode. Izbūvētais ceļa posms atrodas Kuldīgas ielā starp Lielo prospektu un Jūras ielu. Tāpat iniciējis un nodrošinājis Kurzemes ielas, Ugāles ielu izbūvi, Dzintaru ielas un Maskavas ielu viaduktu būvniecības realizāciju. Papildus tam nodrošinājis Kuldīgas ielas un Andreja ielas lielveikalu un sadzīves pakalpojumu iestāžu būvniecību, tajā skaitā pasta ēku komplekus Jūras.

Riharda Pecholca aktīvais darbs ļāva Ventspilī izbūvēt savam laikam lielāko un modernāko skolu - Ventspils 6.vidusskolu, ar pilsētas joprojām vienīgo peldbaseinu, kā arī būtiski uzlabot dzīvojamo fondu ar jaunām daudzdzīvokļu mājām. Viņš bija idejas autors un iniciators pilsētas laikmetīgai labiekārtošanai, tajā skaitā izbūvējot panorāmas ratu ar atpūtas parku Reņķa dārzā. Tāpat izbūvēti vairāki parki un vienīgais Latvijā paceļamais tilts pāri Ventas upei Ventspilī. Nozīmīgu ieguldījumu sniedzis Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja attīstībā un ekspozīcijas papildināšanā. Nodrošinājis pilsētas un rajona televīzijas retralslācijas torņa celtniecību steidzamības kārtībā, kas pirmo reizi ventspilniekiem darīja iespējamu piekļuvi krāsainajai televīzijai.

Rihards Pecholcs bija pirmais Ventspils mērs, kas panāca ostas uzņēmumu ienākumu atskaitījumus noteiktā fondā, kas realizēja pilsētas nerūpniecisko apbūvi un labiekārtošanu. Ventspils Riharda valdīšanas laikā bija kļuvusi par lielāko naftas eksporta ostu Padomju Savienībā un vienu no lielākajām Eiropā. Ventspilī bija pierakstīti visi Latvijas jūras kuģniecības tankkuģi un gāzes vedēji. Pilsētas iedzīvotāju skaits 30 gadu laikā bija gandrīz četrkāršojies. Tika prognozēts, ka ventspilnieku skaits pārredzamā nākotnē sasniegs 100 tūkstošus, bet līdz 2000.gadam 76 tūkstošus iedzīvotāju.

1982.gadā pēc tā gada sākumā pārciesta insulta priekšlaicīgi atstājis Ventspils mēra amatu, pēc kā ieņēmis Rietumu baseina zivju realizācijas pārvaldes Ventspils kantora pārvaldnieka amatu. Pie iecerētajiem un augstākajā līmenī saskaņotajiem, bet pilsētā nerealizētajiem projektiem saistībā ar priekšlaicīgu amata atstāšanu 1982.gadā saskaņā ar Ventspils pilsētas apbūves ģenerālo plānu, ko izstrādājuši Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūta speciālisti ar projekta galveno arhitekti un autori Irēnu Rubausku, kam bija jākļūst par loģisku bāzi pilsētas attīstībai arī 21.gadsimtā:

• sanatorijas, pansionāta un atpūtas nama būvniecība pie Būšnieku ezera;
• pilsētas parks ar atrakcijām, panorāmas ratu un dīķu sistēmu Reņķa dārzā;
• jaunas Ventspils lidostas izbūve, to pārceļot tālāk no pilsētas;
• labiekārtotās pludmales daļas pagarināšana par vairākiem kilometriem;
• 10 un 12 stāvu dzīvojamās apbūves būvniecība, lai varētu saskatīt jūru;
• Ostas ielas promenādes izbūve un Ventas upes krasta nostiprināšana;
• rūpniecības ēku pilsētas centrā pārcelšana ārpus centra (ventilatoru rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts utt.), tās pārvēršot par lasītavām, sporta zālēm, sabiedriski nozīmīgiem objektiem;
• Jaunas viesnīcas izbūve ar 380 numuriņiem blakus jau esošajai "Dzintarjūrai" līdz 1985.gadam;
• Platformāta kinoteātris un administratīvās ēkas Lielajā laukumā;
• Bērnu motodroms, sporta manēža;
• visas Vecpilsētas restaurācija;
• Ventas upes industrializācija teritorijā aiz dzelzceļa tilta;
• Inženieru ielas daudzstāvu apbūve, kas paredzēta 6000 iedzīvotājiem ar tam pakārtoto komunālo, kultūras un sadzīves pakalpojumu nodrošinājumu;
• Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurācija;
• Trešā un ceturtā tilta būvniecība pār Ventas upi;
• Dzelzceļa tīkla novirzīšana prom no pilsētas apdzīvotās daļas;
• Autostacijas pārcelšana netāku no dzelzceļa stacijas;
• Centrālās poliklīnikas izbūve, kas spēj apkalpot 950 pacientus vienā maiņā.

Par lieliem nopelniem 1983.gada 1.oktobrī piešķirta republikas nozīmes personāla pensija saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes personālpensiju piešķiršanas komisijas lēmumu.

Pēc smagas slimības pāragri miris 2001.gadā 71 gada vecumā Ventspilī.

20 gadus vēlāk Riharda Pecholca piemiņai 2021.gada jūnijā dibināta Vītolu fonda piemiņas stipendija.