1931.gadā ordinēts kā luterāņu mācītājs un līdz 1944.gadam kalpo Ropažu draudzē.

Pēc tam emigrē uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur rūpīgi strādā pie latviešu kultūras saglabāšanas un rūpējas par tautiešu garīguma stiprināšanu vietējā latviešu draudzē.

No tēva bija mantojis lielu mīlestību pret dabu, ko ļoti piekopa visu mūžu.

Augstskolā uzrādīja izcilas sekmes un apbrīnojamas atmiņas spējas. 1938.g. saņēma Morberga stipendiju.

Prata 9 valodas.

Sirds lieta bija Jāņa evaņģēlijs, vēstules, Atklāsmes grāmata. 

Savas sievas piemiņai sarakstīja grāmatu "Mirstīgais apvilks nemirstību - apstiprinājums par dvēseles nemirstību" (1976.g.)

Apbedīts Minneapolis, Crystal Lake kapsētā.

Profesora meita Dr.Gunta Rozentāle, pieminot savu tēvu, rakstīja, "Viņam interesēja katra cilvēka eksistenciālā nostāja pret dzīvi un pret Dievu, un viņš gribēja, lai visi uzticētos Dieva apsolījumam un lai neviens nepaliktu nīcības gūstā."

Mācītāja mīļākie lūgšanas vārdi bija Ps. 19 13-14 - "Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīsti mani no manām neapzinātajām kļūdām! Pasargi arī Savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem".