Vasilijs Grosmans (krievu: Василий Семёнович Гроссман; dzimis kā Josifs Grosmans (krievu: Ио́сиф Соломо́нович Гро́ссман) 1905. gada 12. decembrī, miris 1964. gada 14. septembrī) bija Ukrainas ebreju izcelsmes krievu rakstnieks. Pazīstamākais Grosmana darbs ir 1959. gadā uzrakstītais un 1980. gadā Rietumos publicētais romāns "Dzīve un liktenis".

Pēc izglītības ķīmijas inženieris. Strādāja Doņeckas baseinā. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados pievērsās raksniecībai. Otrā pasaules gada karos Sarkanās armijas avīzes "Krasnaja Zvezda" (Кра́сная звезда́) kara korespondents. Rakstījis no Maskavas, Staļingradas, Kurskas un Berlīnes. Viens no pirmajiem, kurš publicēja ziņas par nacistu nāves nometnēm. 1959. gadā pabeidza antistaļinisko romānu "Dzīve un liktenis". Manuskriptu konfiscēja VDK, bet PSKP galvenais ideologs Mihails Suslovs paziņoja Grosmanam, ka darbs varētu tikt publicēts pēc divsimt vai trīssimt gadiem.

Romāns Grosmana dzīves laikā tā arī netika publicēts. Tomēr viens romāna manuskripts bija saglabājies pie Grosmana drauga. Ar Andreja Saharova un Vladimira Voinoviča palīdzību tas tika nogādāts Rietumos, kur publicēts 1980. gadā Šveicē. PSRS tas tika publicēts 1988. gadā, pārbūves laikā.