Teodors (Tudurs) Kaleps, igaunis, pirmā Krievijas aviomotora konstruktors, dzimis Igaunijā,  tēvs Georgs Kaleps bija pasta stacijas priekšnieks.

Bērnībā T. Kaleps mācījās pagasta skolā, Rēveles Reālskolā,

Studējis, Rīgas Politehnikumā (nākamajā Politehniskajā institūtā), vēlāk tajā arī pasniedzis.

Teodors Kaleps kļuva arī rūpnīcas «Motor» līdzīpašnieks, jo uzņēmēji bez maksas piešķīra viņam rūpnīcas akcijas, uzskatīdami, ka Kaleps dod intelektuālu ieguldījumu ražošanas procesā.

T. Kaleps kļuva arī par rūpnīcas «Motor» direktoru. Rūpnīcā strādāja arī nākamais raķešu būves pionieris Fridrihs Canders un slavenais režisors Eduards Smiļģis. Rūpnīcai bija lidotāju skola, šajā skolā par piloti instruktori strādāja pirmā cariskās Krievijas lidotāja Lidija Zvereva (....-1916). 

1909. gadā, kad pasaule piedzīvoja aviācijas bumu, Teodors Kaleps uzsāka firmas «Motor» lidaparātu un aviomotoru ražošanu. Viņš uzkonstruēja un patentēja pirmo Krievijas Impērijā aviācijas angāru.

1910. gadā ne tikai rūpnīca Motors, bet arī Krievu-Baltijas vagonu fabrika, Leitnera velosipēdu fabrika un dažas privātas darbnīcas sāka gatavoties lidmašīnu ražošanai. Tikai Rīgā vēl nebija nevienas lidmašīnas, un iedzīvotāji nevienu nebija redzējuši lidojam.

Tādēļ 1910. gada martā Teodors Kaleps Vācijā nopirka brāļu Raitu konstrukcijas aeroplānu. Studentu Gaiskuģniecības biedrība tūlīt sarīkoja lidaparātu izstādi. Bez jaunās, lepnās Kalepa lidmašīnas izstādē tika demonstrēts Candera daudzcietušais planieris, kurš bija veicis ap 200 lidojumu, Aleksandra Bartela pūķi, kā arī citas ar gaiskuģniecību vairāk vai mazāk saistītas lietas. Pēc izstādes jaunā lidmašīna nonāca rūpnīcā Motors, kur inženieri un Politehniskā institūta Mehānikas nodaļas studenti sāka to pētīt un darbināt. Latvijā tolaik vēl nebija savu lidotāju, tāpēc Kaleps no Berlīnes ataicināja aviatoru baronu Orlu Arnzenu, lai viņš veiktu pirmo lidojuma paraugdemonstrējumu

1910. gadā "Motor" uzbūvēja pirmo lidmašīnu Latvijā

1911. gadā "Motor" uz franču konstrukcijas dzinēja pamata izstrādāja pirmo cariskās Krievijas aviomotoru " К-60.

No  1911. līdz 1913.  tika saražoti ap 100  К-60 dzinēji.

1911. gadā rūpnīcas «Motor» un tās direktora sasniegumi tika aprakstīti Krievijas žurnālā «Вестник воздухоплавания»

1911. gada 11. janvarī pilots Makss Trautmans, kas no rūpnīcas Zasulauka aerodroma pacēlās gaisā rūpnīcas «Motor» lidmašīnā, veica Krievijas Impērijā pirmo ziemas lidojumu.

Konstruējot jaunas tehnikas paraugus, T. Kaleps sadarbojās ar Rīgā lielāko rūpnīcu „Russo-Balt”. Viņa veiksmīgākā konstrukcija bija motors M-1, kuru iekļāva Krievijas impērijas gaisa spēku apbruņojumā.

1913. g. izstrādāja jaunu, daudz jaudīgāku dzinēju - K-80 ("Kalep"). Tie tika uzstādīti tā laika lidmašīnu modeļiem Newpor, Hion, Steglau, jo tiem bija ļoti augsta kvalitāte.

1913. gadā gadus 47 gadus vecais Teodors Kaleps nomira Sevastopolē, kurā tika demonstrēti viņa izgudrojumi.

Grāmatas:

Theodor Kalep - tiivuline insener / D. J. Zilmanovits