Ladislavs Postums (vācu: Ladislaus Postumus, čehu: Ladislav Pohrobek, ungāru: V. László, horvātu: Ladislav V. Posmrtni; dzimis 1440. gada 22. februārī, miris 1457. gada 23. novembrī) bija Habsburgu dinastijas Austrijas hercogs no 1440. gada, Ungārijas karalis (kā Lāslo V) no 1444. gada un Bohēmijas karalis no 1453. gada.

Tēvs - Vācu, Bohēmijas un Ungārijas karalis un Austrijas hercogs Alberts II Habsburgs. Dzimis četrus mēnešus pēc tēva nāves. Tūlīt pēc piedzimšanas Ladislavs kļuva par nominālo Austrijas un Bohēmijas valdnieku. Ladislava māte arī 1440. gada 15. maijā noorganizēja Ladislava kronēšanu par Ungārijas karali, vienlaicīgi nozogot un izvedot uz Austriju Ungārijas Svēto kroni. Tomēr lielākā daļa Ungārijas muižniecības par Ungārijas karali izvēlējās Vladislavu III. Par mazgadīgā Ladislava Postuma aizbildni kļuva viņa otrās pakāpes brālēns Frīdrihs III, kurš pats sāka valdīt Austrijā, faktiski ieslogot Ladislavu Ortas pilī pie Gmundenes Austrijā.

1444. gada 10. novembrī Vladislavs III krita Varnas kaujā un Ladislavs Postums atkal tika ievēlēts par Ungārijas valdnieku, ar noteikumu, ka viņš tiks atbrīvots no gūsta un tiks atdotas Ungārijas valsts regālijas. Tā kā Frīdrihs III to darīt attiecās, par reģentu jaunā karaļa vārdā Bohēmijā tika ievēlēts Podebradu Jirži, bet Ungārijā - Jānošs Huņadi. No 1451. gada aizvien pieauga spiediens pret Frīdrihu III, lai Ladislavs tiktu atbrīvots un viņš bija spiests piekāpties.

1453. gadā Ungārijas kārtu sapulce atkal atzina Ladislavu par karali, un tajā pašā gadā Ladislavs tika kronēts arī par Bohēmijas karali. Tā kā karalim bija tikai 13 gadu, faktiski valstīs valdīja ietekmīgākie augstmaņi. Valdīšanas beigu posmā lielākoties uzturējās Prāgā un Vīnē. Miris neilgi pirms iecerētajām laulībām ar Francijas karaļa meitu Magdalēnu Valuā.