Mustafa IV (osmaņu turku valodā: مصطفى رابع [mustafa:ji ra:bi]) (1779. gada 8. septembris — 1808. gada 15. novembris), 29. Osmaņu impērijas sultāns (1807-1808). Viņa tēvs bija sultāns Abdulhamids I (1774—89). Sultāna Selima III valdīšanas laikā viņš izpelnījās īpašu valdnieka labvēlību.

Kad pret Selimu III sacēlās jeničeri, Mustafa pievīla sultānu un bija jeničeru pusē, kuri sultānu gāza un par jauno valdnieku iecēla Mustafa. Tomēr citi joprojām cienīja Selimu III un 1808. gadā Mustafa Bajrakdars sarīkoja karagājienu uz Konstantinopoli ar nolūku atgriezt Selimu III pie varas. Lai neviens cits nevarētu nokļūt tronī, Mustafa IV lika Selimam III un otram savam brālim Mahmudam II izpildīt nāvessodu. Selimu III paspēja nogalināt, bet Mahmudu II bija paslēpusi viņa māte un tādēļ viņš, pēc veiksmīgas Mustafa IV gāšanas, kļuva par nākošo sultānu. 1807. gadā, kaujā pret krieviem Dardaneļu jūras šaurumā Mustafa IV zaudēja un tādēļ viņam pašam vēlāk tika izpildīts nāvessods.