Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (zviedru: Drottning Kristina, pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi 1626. gada 18. decembrī, mirusi 1689. gada 19. aprīlī) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632. līdz 1654. gadam, kad atteicās no troņa un pārgāja katolicismā. Vienlaikus viņa bija arī valdniece Zviedru Vidzemes teritorijā, tomēr nelietoja Livonijas hercogienes titulu.

Līdz 1648. gada Vestfālenes miera līgumam karaliene Kristīne tika titulēta kā

"Mēs Kristīne, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karaliene, Somijas lielfirste (lielkņaze), Igaunijas un Karēlijas hercogiene, kā arī Ingrijas kundze u.t.t."

(latīniski: Nos Christina Dei Gratia Suecorum Gothorum Vandalorumque Regina, Magna Princepe Finlandiae, Duce Esthoniae atque Carelia nec non Ingriae Domina etc., zviedriski: Wij Christina medh Gudz nådhe Swerighes Göthes och Wendes vthkårade dråttningh och Arffurstinna, Stoorfurstinna till Finlandh, Hertiginna vthi Estlandh och Carelen, Fröken öffwer Ingermanlandh etc.)

Pēc jaunu zemju iegūšanas tagadējās Vācijas teritorijā viņas tituls 1654. gada līgumā ar Anglijas protektoru Oliveru Kromvelu bija šāds:

"Kristīne, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karaliene, Somijas lielfirste (lielkņaze), Igaunijas, Karēlijas, Brēmenes, Verdenes, Štetīnas, Pomerānijas, Kašūbijas un Vandālijas hercogiene, Rīgenes firste (kņaze), kā arī Ingrijas un Vismāras kundze u.t.t."

(latīniski: Domina Christina Gratia Suecorum Gothorum Vandalorumque Regina, Magna Princepe Finlandiae, Duce Esthoniae, Careliae, Bremae, Verdae, Stetini, Pomeraniae, Cassubiae, et Vandaliae, principe Rugaiae, necnon domina Ingriae et Wismariae etc.") [2]

Lai arī Livonijas ziemeļu daļa bija Zviedrijas pakļautībā, tomēr, tāpat kā viņas tēvs Gustavs II Ādolfs, arī Kristīne lietoja vienīgi Igaunijas, nevis Livonijas hercoga titulu, kuru turpināja lietot Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki Vladislavs IV Vāsa un Jans II Kazimirs Vāsa, gan saglabājot kontroli tikai pār Inflantijas vaivadiju.

Kristīne I Vāsa ir dzimusi 1626. gada 18. decembrī Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa un viņa sievas Marijas Eleonoras ģimenē kā trešā meita, bet viņas vecākās māsas nomira agrā bērnībā.

Pēc tēva vēlēšanās Kristīne jau piecu gadu vecumā viņa tika pasludināta par troņmantnieci.

Pēc tēva pāragrās nāves kaujā pie Licenes viņa bija vienīgā tiešā pretendente uz karaļa troni, bet līdz pilngadības sasniegšanai 1644. gadā valsti vadīja reģents Aksels Oksenšerna.

Pēc tēva novēlējuma viņa tika audzināta kā vīrišķīga valdniece, kuras aizraušanās bija jāšana, medības un zinātņu studijas.

Savas valdīšanas laikā karaliene Kristīne Zviedrijas galmu izveidoja par vienu no spožākajiem Eiropā, uzaicinādama daudzus zinātniekus un māksliniekus no Nīderlandes un Francijas.

Viens no viņas mentoriem bija filozofs Renē Dekarts, kas dzīvoja Stokholmā no 1649. gada rudens līdz savai nāvei 1650. gadā. Sakarā ar lielajiem tēriņiem nācās palielināt nodokļu slogu un veikt Zviedru Vidzemes muižu redukciju, kas noveda pie vācbaltiešu muižnieku opozīcijas.

Zviedrijas Riksdāgs spieda viņu precēties ar savu brālēnu Kārli Gustavu, kam Kristīne pretojās. 1649. gada 26. februārī viņa paziņoja, ka ir izlēmusi neprecēties un viena pati vadīt valsti kā karaliene.

1650. gada oktobrī Stokholmā notika grandiozas kronēšanas svinības.

1654. gada 16. jūnijā Riksdāgs pieņēma lēmumu, ka Kārlis Gustavs būs nākamais Zviedrijas karalis. Kristīne Upsalas Doma baznīcā veica īpašu ceremoniju, kuras laikā pati sev noņēma karalienes kroni un drīz vien devās ceļā uz Romu, pa ceļam Insbrukas pils kapellā viņa 1655. gada 3. novembrī oficiāli tika kristīta katoļu ticībā.

1655. gada 23. decembrī viņa tika triumfāli sagaidīta Romā, kur Romas pāvests Aleksandrs VII viņu iesvētīja Svētā Pētera bazilikā un piešķīra jaunu vārdu - Marija Aleksandra. Pirms tam bazilikā tika aizkrāsots uzraksts "Viss ļaunais nāk no Ziemeļiem" (latīņu: Omne malum ab Aquilone).

Viņa mira Romā 62 gadu vecumā 1689. gada 19. aprīlī.

Kristīne Vāsa visu mūžu palika neprecēta, viņas labākā draudzene bija galma dāma Eba Sparre (Ebba Sparre). Eiropas valstu galmos tika tenkots, ka viņa esot lesbiete.