Publicists un žurnālists Arturs Kroders dzimis 1892.gada 9.aprīlī Rīgas apriņķa Taurupes pagastā skolotāja un revolucionāra Jāņa Krodera ģimenē, Roberta Krodera dvīņubrālis. Sieva – Zelma Krodere. Dēls – rakstnieks Valdemārs Kroders.

Pēc 1905.gada revolūcijas izceļoja uz Rietumeiropu.

1915.gadā atgriezās Latvijā, mobilizēts.

1917.gadā piedalījies latviešu kareivju nacionālās savienības dibināšanā.

1918.gada decembrī sekoja Latvijas valdībai uz Liepāju, kur nopietni pievērsās žurnalistikai. Kopā ar R.Kroderu dibināja laikrakstu "Tēvijas Sargs",

1919.–1920.g. bija tā redaktors, nesaudzīgi vērsās pret Latvijas neatkarībai naidīgo boļševismu un vācbaltiešu muižniecību. Pēc tam žurnālists Rīgā.

Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis Latvijas Preses biedrības balvu.

1941.gadā laikraksta "Tēvija" redaktors.

1945.gada maija pirmajās dienās Liepājā piedalījās R.Oša bezcerīgajā mēģinājumā izveidot Latvijas Pagaidu valdību, iecelts par ministru. Kara pēdējā dienā nokļuva Zviedrijā.

Sarakstījis grāmatas par nacionālo politiku, kultūru un tiesībām. Grāmatā "Atmiņas" (1968) apkopojis vērtīgas kultūrvēsturiskas ziņas.

Miris 1973.gada 25.augustā Stokholmā.

apglabāts 1973-08-25