1. (4.) Valmieras kājn. pulka leitnants. Paaugstināts par kapteini un pulkvedi-leitnantu.

Dzimis 1896. g. 21. janvārī (3. februārī)  Jeru pag.

Beidzis četrgadīgu zemkopības skolu.

1915. g. augustā iesaukts cariskās Krievijas armijā, dienējis 432. kājnieku pulkā.

1916. g. jūlijā nosūtīts uz Dienvidrietumu frontes praporščiku skolu; to beidzis tā paša gada decembrī. Pēc tam nosūtīts uz 402. Ustjmedvedicas kājnieku pulku.

1918. g. 11. februārī atvaļināts.

1919. g. 26. februrāi iesaukts Latvijas armijā

Piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē, Rūjienā, kā vada komandieris.

1919. g. 31. martā Vidzemē pie Rezakas muižas Caunas kroga Ratnieks, kopā ar savu vadu nokļuvis aplenkumā, devās durkļu cīņā, izglāba savu vienību no iznīcināšanas un novērsa negaidītu pretinieka uzbrukumu galvenajiem spēkiem.

1919. g. maijā iecelts par rotas komandieri, piedalījies turpmākajās Valmieras kājnieku pulka kaujās. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, paaugstināts par virsleitnantu.

1922. gadā piešķirts Lācplēša kara ordenis, par 1919. g. 31. marta cīņām Vidzemē. 

1925. g. paaugstināts par kapteini, apbalvots ar Igaunijas Vabadusrist II-3 šķ. (20.02.1925).

1932. g. beidzis Kara akadēmiskos kursus.

1934. g. pārvietots uz 2. Vidzemes divīzijas štābu, tad atvaļināts.

1936. g. atgriezies armijā, rotas komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

1940.g. dienestā arī padomju okupācijas gadā, bataljona komandieris 24. teritoriālā korpusa 195. strēln. pulkā.

1941. g. 14. jūnijā deportēts, ieslodzīts nometnē Noriļskā. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Ratnieku uz 20 gadiem ieslodzījumā.

Miris 1949. g. 8. novembrī  Taišetā.

Avoti: lkok.com, periodika.lv, news.lv