Latviešu ķīmiķis-organiķis, ķīmijas zin.doktors (1932.g.) akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1958. gada. Viens no 1944.g.17.marta Centrālās Padomes memoranda parakstītājiem.

Dzimis Žagares pagasta Sniķeru muižas Rungu mājās 5 bērnu ģimenē. Tēvs miris 1912.gadā.

Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Beidzis Latvijas Universitāti 1921. gadā. Mācības spēks Latvijas Universitātē, vēlāk Rīgas Politehniskajā institūtā, docents no 1936, profesors no 1939, katedras vadītājs 1945-1965.

No 1946. gada strādājis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Ķīmijas institūtā (Organiskās sintēzes institūtā). Galvenos pētījumus veicis β-diketonu, īpaši indandiona 1 – 3 un to savienojumu pētīšanas jomā. Izstrādājis β-diketonu savienojumu sintēzes metodes. Izveidojis organisku savienojumu atšķiršanai un noteikšanai, par pamatu ņemot introdiona īpašības. Ir sintezējis veselu virkni ārstniecības preparātu. 2 reizes piešķirta LPSR Valststs prēmija. Ilggadējā pedagoģiskā darbā G.Vanags izaudzinājis daudzus Latvijas ķīmiķus. Publicējis vairāk nekā 500 zin. darbu, uzrakstījis 5 mācību grāmatas.

Gustava Vanaga vārdā nosaukta balva, ko piešķir ik pa diviem gadiem par labākajiem darbiem ķīmijā.

Avots: Latvijas Zinātņu Akadēmija;

          prof. E.Gudriniece. 

     ****

Dēls Gunārs strādāja milicijā par ekspertu izmeklētāju, mazdēls - Ēriks.

Rīgas 2. Meža kapos kopēja kapavieta ar māti Aneti Vanagu un sievu otrajā laulībā - ķīmiķi Elgu  Vanagu.