Ēvalds Valters

Dzimis 1894. gada 2. aprīlī Planīcas "Eglenieku" mājās kā neprecētās kalpones Annas Valters (dzimusi 1859. gadā Pelčos) un mežsarga Miķeļa dēls.

Bez Ēvalda mātei jau bija vecākie bērni — brālis Jānis (Žanis) (dz. 1882) un māsa Ieva (precējusies Vendele) (dz. 1890).

1896. gadā nāk pasaulē māsa Marija (precēta Tomsone), un tai pašā gadā Anna Valters apprecas ar Planīcas "Eglenieku" saimnieku, atraitni Frici Šēnbergu. Viņu laulībā dzimis dēls Fricis Šēnbergs (1897—1904), bet vīrs Fricis Šēnbergs 1897. gadā miris.

Pēc vīra nāves Anna ar bērniem pārcēlās uz Kuldīgu, kur 1901. gadā salaulājās ar strādnieku Jēkabu Upmali. Viņiem 1903. gadā piedzimusi meita Amālija Minna Upmale prec. Štelfa.

Ģimene

Ēvalds Valters bija precējies trīs reizes.

Pirmā sieva — aktrise Mirdza Kaupiņa (otrā laulībā — Ābeltiņš) (1903 Rīgā—1988 Lielbritānijā), no viņas meita Maija Gale (1926 Liepājā—2014 Anglijā).

Ar otro sievu Alīdu Ievu Grīnu (1904 Liepājā—1983 Jumpravā) precējies 1937. gadā Liepājā, no viņas 2 meitas — Laima (dzimusi 1938. gadā Liepājā) un Māra Valtere.

Ar pēdējo sievu aktrisi Veru Gribaču (dzim. 1927. gadā - mirusi 2023.gadā) laulībā nodzīvoja 40 gadus, dēls — operators un režisors Raitis Valters (dzimis 1960. gadā).

Dzīves gājums

1897. gadā pēc tēva nāves ģimene (māte un 6 bērni) pārcēlās uz Kuldīgu. Pēc pamatskolas absolvēšanas Valters strādāja par melnstrādnieku sērkociņu fabrikā "Vulkāns".

1912. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur pa dienu strādāja fabrikā, bet vakaros mācījās svešvalodas sociāldemokrātu izveidotajos kursos strādniekiem "Valodnieks". Sākoties 1. Pasaules karam, iestājās latviešu strēlniekos, 5. Zemgales pulkā.

Teātra aktiera karjeru uzsācis 1917. gadā 1. Pasaules kara frontē, strēlnieku pašdarbības teātra trupā.

1920. gadā Maskavā iestājās teātra studijā "Творчество", kuru vadīja Vahtangovs - te filmējies savā pirmajā kinofilmā "Sargeņģelis" (kr. Ангел-хранитель), - bet 1923. gadā kā aktieris darbojās Maskavas latviešu teātrī "Skatuve".

Atgriezies Latvijā 1923. gadā, uzsāka darbu Liepājas teātrī (līdz 1928. gadam), lasīja aktiermākslas kursu Tautas Akadēmijā. Aktieris Daugavpils teātrī (1929.-1930.).

1932. gadā Ēvalds Valters kopā ar citiem izveidoja bezdarbā esošo profesionālo aktieru ansambli "Tautas Teātris", kas darbojās Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 (Grāmatnieku nams, vēlāk Poligrāfiķu kultūras nams) līdz 1934. gadam. Pēc teātra slēgšanas, darbu atrada Liepājas teātrī (1934.-1938.).

Dailes teātrī kopš 1941. gada. Filmējies daudzās Rīgas kinostudijas filmās. Ilgu laiku bija vecākais darbojošais aktieris pasaulē.

Saņēmis "Tautas aktiera" goda nosaukumu.

1939. gadā nopirka zemes gabalu Rīgas pievārtē Bieriņos. Burātājs - ar savu jahtu "Ragana" burāja pa Lielupi un Rīgas jūras līci līdz pat 50. gadu vidum.

Pēc Latvijas okupācijas iecelts par Jelgavas tautas teātra direktoru (1940.-1941.). Daudz tulkoja no franču valodas, rakstīja dzeju (1990. gadā Zviedrijā ar pseidonīmu "Ints Baltarājs" publicēja dzejoļu krājumu "Rusiāde"), piedalījās literārajos vakaros ar priekšlasījumiem par franču literatūru.

1988. gada 1. novembrī Rīgas pils tornī pacēlis (kopā ar rakstnieku Albertu Belu) pirmo sarkanbaltsarkano karogu pēc 1940. gada.

1988.g. ar savu uzrunu 8. oktobrī atklāja LTF dibināšanas kongresu.

Viens no pirmajiem 1992. gada jūnijā saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi.

1993. gadā Aizpores kapsētā iestādījis ozoliņu pie pieminekļa O.Kalpakam.

Miris 1994. gadā, Rīgā. Apglabāts latviešu svētvietā - blakus cīņu biedriem Rīgas Brāļu kapos.

...vīrs, kurš, būdams iemīlējies dzīvē, savos līdzcilvēkos, sievietē (vispār — un arī atsevišķi), dabas skaistumā un visā, kas cilvēka roku un domas skaistumā radīts, pāri visam mīlējis dzimto zemi. Kurš gadsimta sākumā nesis savas ļoti jaunās asinis tēvzemes brīvībai, bet gadsimta beigās pacēlis atkalatbrīvotās Latvijas karogu pāri pilsētai un pasaulei.

...vīrs, kurš gājis atsegtu galvu, cepuri rokā turēdams, gar ziedošu druvu un rudenī jaunajai ražai uzartu lauku, sveicinādams, svētīdams un svētību saņemdams.

...vīrs kurš, stāvēdams taisni, kad Austrumu un Rietumu vēji lieca lejup un lauza šīs zemes ļaudis, parādījis, ka var arī neliekties un nelūzt.

...strēlnieks, kurš kļuva par aktieri, un par aktieri, kurš bija un mūžam paliks strēlnieks...

Mudīte Šneidere

***

Literārā darbība

Tulkojis no franču valodas latviski 20 Moljēra lugas un 412 Lafontēna fabulas, u.c. autoru darbus.

Filmogrāfija (nepilna)

• Ангел-хранитель (1922) - epizodē
• Zvejnieka dēls (1939) -vecais Kļava
• Zvejnieka dēls (1957)
• Svešiniece ciemā (1958) - Sustrups
• Kapteinis Nulle (1964) - Dundurs
• Hipokrāta zvērests (1965)
• Purva bridējs (1966) - epizodē
• Akmens un šķembas (1966)
• Cīruļi atlido pirmie (1967) - Anskins
• Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967) - bibliotekārs
• Mērnieku laiki (1968) - krogus epizodē
• 24-25 neatgriežas (1968) - epizodē
• Pie bagātās kundzes (1969) - epizodē
• Vella kalpi (1970) - birģermeistars Eks
• Vella kalpi Vella dzirnavās (1972) - birģermeistars Eks
• Egle rudzu laukā (1972) - Krimuldēns
• Melnā vēža spīlēs (1973) - epizodē
• Uzbrukums slepenpolicijai (1974) - Gregusa vietnieks
• Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975) - Čakāns
• Meistars (1976) - vecais Rancāns
• Ezera sonāte (1976) - Eidis
• Liekam būt (1976)
• Atspulgs ūdenī (1977) - Lodiņš
• Kļūstiet mana sievasmāte (1977) - epizodē
• Teātris (1978) - kapteinis, Džūlijas Lambertas mātes viesis
• Tās dullās Paulīnes dēļ (1979) - fotogrāfs
• Nakts bez putniem (1979) - Krakšķis
• Nepabeigtās vakariņas (1979) - Arnolds
• Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981) - Pigalu Prīdis
• Atcerēties vai aizmirst (1981)
• Забытые вещи (Aizmirstās lietas, 1982)
• Strēlnieku zvaigznājs (1982) - epizodē
• Aizmirstās lietas (1982)
• Emīla nedarbi 1984) - nabagmājas Joke
• Aizaugušā grāvī viegli krist (1986)
• Maija un Paija (1990) - Velēnu vecītis
• Vilkaču mantiniece (1990)

Bibliogrāfija

• Lafontēns. Lafontēna fabulas. / no franču val. atdz. Evalds Valters - Liesma: Rīga, 1985. - 361 lpp.
• Moljērs Žans Batists. Komēdijas. / no franču val. tulk. Ēvalds Valters - Liesma: Rīga, 1972. - 431 lpp.
• Ints Baltarājs. Rusiāde. - Stokholma, 1990.

Avots: wikipedia.org

http://www.barikadopedija.lv/raksti/%C4%92valds_Valters