Anna Ozollapa dzimusi Je;gavas Sv/ Annas draudzē, dzīvojusi Jelgavas novada Teteles pagastā, dzelzceļa ierēdņa Jāņa un Mades Ozollapu ģimenē.

Pirmskara gados uzsāk mācības, apmeklējusi Jelgavas meiteņu ģimnāziju. Gūst tam laikam un meitenēm labu sākumizglītību. Tā kā mācības ģimnāzijā notiek krievu valodā, to apgūst ļoti labā līmenī, tāpat labi pārzina un prot lietot vācu un franču valodu. Ar tēva brāļa, kurš ir uzņēmējs, bet bez savas ģimenes, cer vēlāk iegūt augstāko izglītību, taču 17 gadu vecumā sākas 1. Pasaules karš un ģimene tiek evakuēta. Iegūtā vidējā izglītība tomēr palīdz vēlākos, kara gados strādāt telegrāfā, kas tolaik skaitās labs amats.

1914. gadā kopā ar ģimeni (dzelzceļnieki) evakuēta uz Krieviju, kur dzīvojusi Novosokoļnikos līdz pat 1920. gadam. Strādajusi Novosokoļniku telegrāfa stacijā, kur iepazīstas ar savu nākamo vīru - dzelzceļa ierēdni Pēteri Cauni (dz. 1897.).

1919.- 1920. gadā atgriežas Latvijā, 1922. gadā agriežas arī Pēteris Caune.

Latvijā Pēteris Caune strādā uz dzelzceļa, sākumā ir stacijas priekšnieka palīgs, vēlāk stacijas priekšnieks. Sakarā ar tā laika darba specifiku, dzelzceļa ierēdņa darba vieta tiek regulāri mainīta, tādēļ jāmaina arī dzīves vieta- Daugavpils, Nereta, Platone, kurā Pēteris ir stacijas priekšnieks, savukārt Anna- strādā pasta un telegrāfa nodaļā, jo būdama "emancipēta"un modernu uzskatu sieviete, uzskata, ka viņai jābūt neatkarīgai, nevis jāsēž mājās. Savukārt, lai uzturētu kārtībā mājas saimniecību, līdz pat padomju okupācijai 1940. gadā, tiek algoti palīgdarbinieki.

1924. gadā Annai piedzimst meita Rasma.

1928.gadā piedzimst meita Dzidra.

30-tajos gados, kad Pēteris Caune tiek pārcelts kā stacijas priekšnieks uz Platoni, ģimene kopā ar Annas vecākiem, kuri dzīvo netālu, iegādājas "Ziediņu" (tagad "Viesturi") zemi Jelgavas novadā, Teteles pagastā, uz kuras atrodas vairākas Frišmaņa ķieģelu rūpnīcas strādnieku mājas. Ģimene uzbūvē jaunu māju, kurā paredz dzīvot pēc pensijas sasniegšanas; vienu no strādnieku mājām turpat kaimiņos, iekārto Annas vecākiem,

1943. gadā vecāko meitu Rasmu, kura vēlas studēt, pēc tā laika Vācijas likumiem iesauc "darba dienestā" un nosūta uz Vāciju. Meita Rasma vēlāk izceļo uz Angliju, Koventrijas pilsētu, kur nodzīvo līdz pat savām mūža beigām (ap 1978.g.) un savu māti  satiek tikai vienu reizi 1975.gadā apmeklējot Latviju.

1944. gada decembrī, PSRS atkārtoti okupējot Jelgavu, tobrīd Platones stacijas priekšnieks Pēteris Caune tiek arestēts ar apsūdzību "aizsarga draugs", notiesāts 1945. gada janvārī un izsūtīts uz Krasnojarsku, kur mirst tā paša gada maijā.

Annai Caunei no izsūtīšanas izdodas nejauši izvairīties, jo aresta brīdī tā neatrodas Platonē, bet gan Viesturu mājās.

Pēckara gados, līdz pat 1968. gadam Anna Caune strādā vietējā kolektīvā saimniecībā par grāmatvedi.

Pensijas gadus pavada savās mājas audzinot 3 mazdēlus, meitas Dzidras ģimenē.

Mirusi Teteles pagasta Viesturos, apglabāta Teteles Balgalvju dzimtas kapos.