Georgs Mancelis (Juris Mancelis) bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks. Tērbatas universitātes profesors, rektors, Kurzemes un Zemgales hercogistes galma mācītājs. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, G. Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas "Lettus" (1638) autors.

• 1593. gadā dzimis Mežmuižas mācītāja ģimenē Zemgalē.
• Mācījies Jelgavas latīņu skolā, vēlāk Rīgas Domskolā.
• 1611. — 1615. gadā viņš studēja teoloģiju Frankfurtē pie Oderas, Ščecinā un Rostokā.
• 1616. — 1620. gadā bija mācītājs Valles draudzē.
• 1620. — 1625. gadā mācītājs Sēlpils draudzē, kur mēra epidēmijā zaudēja trīs bērnus.
• 1625. gadā G. Mancelis kļuva Tērbatas Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs, prāvests, virskonsistorijas piesēdētājs un pilsētas skolu uzraugs. Vēlāk viņš tika iecelts par profesoru Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā.
• 1632. gadā viņu iecēla par jaundibinātās Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas universitātes) teoloģijas profesoru,
• 1636. gadā kļuva par akadēmijas rektoru.
• 1638. gadā pēc Kurzemes hercoga Frīdriha aicinājuma G. Mancelis atgriezās Kurzemes un Zemgales hercogistē, kļūdams par galma mācītāju Jelgavā.
• 1654. gada 27. martā miris Jelgavā.

Radījis pirmo vācu-latviešu valodas vārdnīcu, kuras pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem. Atsevišķā vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku materiālu.

Darbi

• 1619. — "De terrae motu" (par 1616. gada 30. jūnija zemestrīci Zemgalē).
• 1631./1643. - "Vademecum" (ceļvedis garīgajos tekstos latviešu valodā).
• 1638. — "Lettus, das ist Wortbuch sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache". Rīga, 1638. (Pilnais nosaukums: "Lettus, Das ist Wortbuch Sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache; Allen und jeden Ausheimischen die in Curland/Semgallen und Lettischen Liefflande bleiben und sich redlich nehren wollen zu Nutze verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM Anno M. DC. XXXVIII").
• 1654. — "Langgewünschte Lettische Postill" (latviešu sprediķu grāmata), atkārtoti izdota 1699., 1746., 1769., 1823. gadā.

Avots: wikipedia.org