Notiesāta par trīs sieviešu slepkavībām.

Pirmās divas epizodes bija 1962. gadā. Par slepkavības upuriem bija kļuvušas divas savrup un noslēgti dzīvojošas māsas. Kaimiņi mēļoja, ka kopā dzīvojošās kundzes ir samērā turīgas, bet neko vairāk.

Trešā epizode notika pēc 12 gadiem - 1974. gadā. Prasmīgi izmantojot un analizējot abu lietu izdarīšanas apstākļus, izņemtos lietiskos pierādījumus, salīdzinot pirkstu nospiedumus, smagie noziegumi tika atklāti.

Pētot viņas personību, noskaidrojās, ka viņa ir bijusi izsūtīta uz Sibīriju no Ventspils, kur Latvijas pirmās brīvvalsts laikā viņa legāli nodarbojās ar prostitūciju. Interesanti, ka viņas vīrs bija prokurors, bet par sievas profesionālo darbību viņš neko nezināja. 

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka sieviete bija pazīstama ar visiem trim upuriem. Sešdesmitajos gados noslepkavotās māsas, kā izrādījās, bija viņas māsīcas, savukārt, trešais upuris - laba draudzene un šuvēja.

Par šo lietu savās atmiņās ir dalījusies LPSR Prokuratūras sevišķi svarīgu lietu daļas vadītāja, vecākā justīcijas padomniece Rita Aksenoka sarunā ar žurnālisti Lāsmu Gaitnieci.