Saltā 2005. gada 22. novembra vakarā Uldis Treibergs beidza šīs zemes gaitas. Mājas pagalmā viņš gaidīja znotu Džonu Lundu, kas viņu ar auto vestu uz slimnīcu. Ar pūlēm iekāpis un atsēdies aizmugures sēdeklī, viņš noslīdēja no tā, un viņa sirds stāja pukstēt.

Uldis Treibergs dzimis Rīgā. Viņš bija jaunākais dēls arhitekta Friča Treiberga un Emmas Treibergas ģimenē. Uldis gāja tēva pēdās - mācījās Rīgas Valsts tehnikuma arhitektūras nodaļā, ko beidza 1943. gada pavasarī. Tikai īsu laiku viņš paspēja strādāt Zoldnera būvfirmā. Uldi Treibergu iesauca darba dienestā, viņš nokļuva Augšsilēzijā un, frontei tuvojoties, devās uz rietumiem. Pēc kara kopā ar vecākiem U. Treibergs dzīvoja bēgļu nometnē amerikāņu joslā. Drīz pie viņiem ieradās vecākais brālis Arnolds ar ģimeni un māsa Dzidra Keitāne, vēlāk no austrumu frontes arī pusbrālis Indulis Kažociņš. Tikko nodibināja Baltijas universitāti Hamburgā, Uldis tur sāka arhitektūras studijas un turpināja tās Āhenas Tehniskā augstskolā, ko 1950. gadā beidza ar inženiera-arhitekta grādu. Dažus mēnešus nostrādājis kādā vācu arhitekta firmā Reinzemē, 1951. gada pavasarī viņš kopā ar māti izceļoja uz ASV un apmetās uz dzīvi Mineapolē. Tā paša gada vasarā Uldis Treibergs apprecējās ar Birutu Kalnāri. Mineapolē U. Treibergs sāka strādāt celtniecībā, pēc pusgada atrada tehniskā zīmētāja darbu Hjusteda dzelzs konstrukciju firmā. Līdztekus viņš vienu semestri mācījās Minesotas universitātes arhitektūras fakultātē, lai apgūtu celtniecības noteikumus un sagatavotos arhitekta licences pārbaudījumam. Gadu vēlāk viņš ieguva arhitekta tiesības Minestotā, vēlāk arī Aijovas un Misuri pavalstī. U. Treibergs strādājis Māsa, Šifleta un Beikera arhitektu birojos, aizritējušā gadsimta 70. gados kādu laiku pats vadīja savu arhitektu biroju, kam telpas bija Mineapoles latviešu namā.

U. Treibergs projektējis daudz restorānu, īpaši Minesotas lauku pilsētiņās, bet visvairāk dažādus aprūpes namus, arī privātmājas. Pēdējos 15 gadus U. Treibergs strādāja Minesotas universitātes jaunceltņu un vecāku ēku pārbūves nodaļā. Viņš pensionējās 1992. gadā.

Mineapolē U. Treibergs bija aktivs latviešu sabiedrībā. Ilgus gadus vadīja ieguldījumu klubu "Lats", piedalījās latviešu nama iegādē un vairākus gadus bija nama valdes priekšsēdis. U. Treibergs darbojās arī Minesotas Daugavas Vanagu apvienībā, bija tās sekretārs līdz mūža pēdējai dienai. Apbalvots ar DV zelta krūšu nozīmi. Vissvarīgākā Uldim Treibergam bija viņa mūža organizācija - korporācija Gersicania. Viņš bija viens no korporācijas Gersicania dibinātājiem Baltijas universitātē 1947. gada 14. martā. Pēc ieceļošanas ASV Uldis iesaistījās Gersicania Čikāgas kopas darbā, vairākus gadus bija globālais seniors un piedalījās korporācijas 50 gadu svētkos Rīgā.

Sēro dzīvesbiedre Biruta, dēls Andrejs, dēls Juris ar Sāru un meitām Kiru un Liku, meita Nora Lunda ar vīru Džonu un dēlu Ēriku, dēls Valts ar Viju un bērniem Māru un Raiti, radu saime ASV, Kanādā un Latvijā un Ulža mūža organizācijas Gersicania saime. (Laiks, 04.02.2006)