Lēdurgas pagastā Ladiņu mājās notikusi nedzirdēta slepkavība. Saimnieka meitu, 20 g. v. Vilmu Štauveri nošāvis Vilmas tēva pusbrālis, 19 g. v. Miķelis Štauvers. Slepkava nodots Rīgas apgabaltiesai, šo lietu iztiesāja vakar. Izsaukti 8 liecinieki. 290 ls lielu civilprasību uzturēja nošautās jaunavas tēvs. Apsūdzētais saka, ka viņš pats nezinot, kāpēc nošāvis brāļa meitu. Laikam esot uznācis gara aptumšošanās brīdis. Liecinieku nostāsti citādi: Noslepkavotās jaunavas tēvam piederot māja, bet mazmājiņā dzīvojis apsūdzētais ar savu māti. Tuvie radi gan labi satikuši, bet pēdējie turējuši klusu naidu uz māju saimnieku mantojuma dēļ. Kādreiz Miķelis Štauvers citiem izteicies, ka viņš nošaušot visus radus un nodedzināšot mājas, tad būšot miers mājās. Esot vēl nepilngadīgs, par izdarīto noziegumu dabūšot mazu sodu. Nozieguma dienā pie viņa atnācis 13 g. v. Vilmas brālis pēc avīzes. Miķelis teicis, lai ataicinot māsu Vilmu, esot kas steidzams jārunā. Ja nenākšot, tad Vilma to mūžam pieminēšot. Miķelis pasniedzis zēnam kara šauteni un teicis, lai šaujot. Ja nedarīšot, tad ar šo šauteni vairs nekad nedabūšot šaut. No tās miršot viens cilvēks. Zēns nesapratis Miķeļa aizrādījumu un pateicis māsai, lai aizejot pie Miķeļa. Vilma arī aizgājusi. Zēns izdzirdis šāvienus un izskrējis ārā un bijis šausmīgā noziedama aculiecinieks. Miķelis uz Vilmu vēl raidījis šāvienu, kaut gan viņa jau gulējusi zemē beigta. Pēc tam gājusi garām Miķeļa māte. Citi viņai rādījuši nošauto jaunavu un aizrādījuši, ka tas esot dēla darbs. Sieviete vienaldzīgi paskatījusies uz nošauto un piezīmējusi: «Kas to izdarījis, tas pats atbildēs par saviem darbiem» . Tiesa Miķeli Štauveri notiesāja uz 6 gadiem spaidu darbos. (Latvijas kareivis, 29.05.1934)