Tapešu ražotājs un tirgotājs Rīgā 19./20. gs. mijā (uzņēmums reklamējas / pastāv vismaz 1880.- 1924.) 

***

Reformatu kapos apglabāts: Tirgons Friedrichs Emils Fimian, 62. g.

Baltijas Vēstnesis, Nr.272 (03.12.1894)

***

Maskavas atklātņu kolekcionārs M. Zabočeņs savā rakstā «Rīgas Balsī» (1981. g. 19. decembrī) «Rīgas atklātne. Izlaišanas gads 1895.» sniedzis atklātnes ilustrāciju un tās detalizētu aprakstu. Viņš izteicis pieņēmumu, ka perspektīvi būtu 1894. gada beigās drukāto pastkaršu meklējumi. Sis priekšlikums ir pamatots, jo 1894. gada 19. oktobrī
iznāca «lekšlietu ministra rikojums pasta dalām», kurš atļāva atklāto vēstuļu blankas drukāt ari privātpersonām. Un pirmās šādas atklātnes varētu būt parādījušās drīz vien pēc rīkojuma publicēšanas. Tolaik, kad «Rigas Balss» publicēja minēto rakstu,
Rigas filokartistam Ojāram Cinkam jau bija tās pašas izdevniecības daudz senāka pastkarte! Tās zīmogs liecina, ka no Rigas uz Pēterburgu pastkarte izsūtīta 1894. gada 9. augustā tātad vēl pirms rīkojuma iznākšanas. Pagaidām to varam uzskatīt par
pirmo ilustrēto pastkarti ne vien Rīgā, bet arī visā mūsu zemē [PSRS]). Uz tās fotolitogrāfijas tehnikā atainoti divi Jūrmalas skati (Dubulti).

Salīdzinot neilustrētās standartatklātnes blankas (kādas lietoja 80. un 90. gados) ar O. Cinka atradumu, redzam, ka abas blankas izlaidušas pasta iestādes.
Tikai vēlāk teksta pusē uzdrukāta ilustrācija. Starp citu, uzzinot par 9. augustā datēto pastkarti, es pats savā kolekcijā atradu vēl vienu «Otomāra Grinvalda un Ko» izdotu pastkarti no tās pašas sērijas ar uzrakstu «Horna viesnīca Meijerhofā» (Majoros) un «Sveiciens no Rīgas Jūrmalas». Tā kā uz kartītes nebija pasta zīmoga, es nevarēju
iedomāties, ka tā ir viena no pirmajām ilustrētajām atklātnēm Latvijā.

Atklāto vēstuļu tirās blankas jebkurš pircējs tipogrāfijā varēja izrotāt ar savas firmas reklāmu. Ari agrāk tā tika izdotas reklāmas atklātnes. Par to liecina atklātne no Maskavas kolekcionāra J. Vitkovska krājumiem: blankas tīrajā pusē uzdrukāta
Siromjatņikova alus darītavas «Maskavas Bavārija» reklāma. Sī atklātne pastā apzimogota 1883. gada 29. februārī.

Apstiprinājums tam, ka uz lidzīgām pastkartēm citi izdevēji drukājuši pilsētu skatus, var būt atklātņu sērija ar Rīgas Jūrmalas un Igaunijas pilsētas Vezenbergas (tagad Rakveres) skatiem, kuras pagājušā gadsimta 90. gados drukāja Rīgas izdevniecība
«K. Sulcs». Ari XX gadsimta sakumā skatu kartes drukāja ar līdzīgiem paņēmieniem.

Atrasta pastkarte ar Bēnes ciemata (Latvija) skatu, kas ari drukāta uz pasta blankas un datēta ar 1902. gada 24. novembri.

Saglabājusies 1904. gadā drukātā atklātņu sērija ar Grodņas skatiem. Zināmas ari atklātnes ar citu pilsētu ainavām.

Pirkt no pasta departamenta gatavas blankas un drukāt uz tām ilustrācijas bija diezgan

Pēc«lekšlietu ministra rīkojuma pasta daļām» parādīšanas Krievijā sākās strauja ilustrēto atklātņu attistība. Tās izdeva gan fotogrāfi, gan grāmatu un rakstāmpapīru, pat galantērijas un tabakas izstrādājumu veikalu īpašnieki.

Ar fotogrāfijas un iespiedtehnikas, it ipaši fototipijas un krāsu fotolitogrāfijas, attīstību XX gadsimta sākuma pasta atklātnes it kā atdzima. Pagājušajā gadsimtā skatu kartes drukaja vienīgi lielajās pilsētās un kūrortos, turpretī mūsu gadsimta pirmaja gadu desmita tās drukāja jau visur. Cenšoties iekārdināt pircēju, izdevēji pastkartes izdaiļoja
ar vinjetēm, rāmīšiem, reljefiem ...Nav jābrīnās, ka senākās ilustrētās atklātnes atrastas Rigā. Gadsimtu mijā Rīga bija vislielākā un ekonomiski visattīstītākā Baltijas jūras osta, caur kuru ritēja tirdzniecība ar Rietumeiropu, ari ar Vāciju ilustrēto atklātņu dzimteni.
XIX gadsimta beigās firma «K. Sulcs» bija lielāka atklātņu izdevniecība Rigā. Firmai, kuras īpašniece kopš 1892. gada bija Jūlija Sulce, piederēja litogrāfijas darbnīcas Lielajā Pils ielā 6 un mākslās fotoateljē Nikolaja ielā 3 (tag. Gorkija iela) ar filiālēm Majoros, Liepājā un Tērbatā. No 1896. līdz 1898. gadam šī izdevniecība laida klajā sēriju no vairak nekā 40 atklātnēm ar Latvijas un Igaunijas pilsētu skatiem. Tur bija pastkartes gaiši brūnos un zaļganos toņos ar vinjetēm un uzrakstiem «Souvenir de Rīga»
un citiem. 1896. gadā firma izdeva krāsainu atklātņu sēriju ar Rīgas un Jūrmalas skatiem. Ilustrācijā bija samontēti trīs vai četri skati ar vinjetēm un uzrakstiem «Gruss aus Riga» («Sveiciens no Rīgas»). Viens šis sērijas laidiens bija pieskaņots Jaunajam gadam. Pagaidam ir zināmās trīs šā laidiena atklātnes, kuras pastā apzīmogotas 1896. gada decembrī, un uz tām ir rakstīts «Herzlichen Glūckvvūnsch zum Neuen
Jahre» («Laimīgu Jauno gadu»). Sis sērijas atklātnes pēc izdevniecības «K. Sulcs» pasūtījuma iespiestas Leipciga. Pasūtījums izpildits fotolitogrāfijas tehnikā tā laika poligrāfijai augstā limenī.

1900. un 1901. gadā firma laida klajā vairākas sērijas ar melnbaltām un krāsainām atklātnēm. Par sevišķi vērtīgu uzskata Rīgas 700 gadu jubilejai veltīto sēriju, kas datēta ar 1901. gadu.

Izdevniecība «P. Neldners» 1897. gadā laba poligrāfiskā kvalitātē laida klajā krāsainu Rīgas atklātņu sēriju (attēls montēts no četriem skatiem ar Jaungada novēlējumu).
Deviņdesmito gadu beigās atklātnes drukāt sāka ari mākslas fotogrāfijās iestādes izdevniecība «Hebenspergers un Ko», kura XX gadsimta sākumā kļuva par vadošo šajā jomā. Visdažādāko sižetu atklātnes veido istu gadsimta sākuma pilsētas foto vēsturi.
Ir zināmas arī citas atklātņu izdevniecības Rigā pagājušajā gadsimtā. Tās ir firmas «E. Brūns», «H. Dancigers», «A. Kāls», «S. Arenštams», «Emīls Maurahs» un «Emīls Fimians».

Ap 1900. gadu Rīgā parādās pirmās atklātnes ar tekstu latviešu valodā. Piemēram, Jānis Rainis Slobodskas trimda (Vjatkas guberņa) saņēma Ernesta Platesa gramatu izdevniecības sūtītās reklāmas un skatu kartes. Reklāmas kartītes bija neilustretas pasta departamenta atklāto vēstuļu blankas ar ģerboni un vietu markai adreses puse. Otrā puse nodrukāts reklāmās teksts latviešu valoda un desmit līnijas vēstulei.

Uz vienas no šim atklātnēm ir pasta zīmogs, kasliecina, ka tā no Rigas izsūtīta 1900. gada 31. janvari. Skatu kartes atklātnes ar Rīgas skatiem sūtītas Rainim 1901. —1902. gadā. 1901. gadā (noteikts pēc pasta zīmoga) Ernesta Platesa izdevniecība laidusi
klajā trīs atklātņu sērijas ar Rīgas un Jūrmalas skatiem un tekstu latviešu valoda. So sēriju atklātnes drukātās fototipijas tehnika zilā un brūnā toni. Vienu sēriju rota uzraksts «Svveizinajums is Rigas». Tas pagaidam ir visvecākās atrastas Rīgas skatu kartes
ar tekstu latviešu valoda. Pagājuša gadsimta 90. gados Rigā ilustrētas atklātnes drukaja apmēram desmit izdevniecībās, bet mūsu gadsimta 20. gadu beigas ar to nodarbojās gandrīz simt firmas. Galvenokārt drukaja atklātnes ar Rīgas un tas apkārtnes skatiem.

Bija ari citādās kartītes apsveikuma, reklāmās, mākslās darbu reprodukcijas, pazīstamu latviešu kultūras, mākslās un literatūras darbinieku portreti, humoristiskas atklātnes.
Lai gan atklātņu tirāžā bija neliela, daudzas no tam saglabājušās līdz mušu dienam. Tas var atrast ģimeņu arhīvos, kolekcijās, muzeju un bibliotēku fondos. Tas ir vērtīgs dokumentāls un vēsturisks materiāls, kurš vēl pilnībā nav apgūts. Tajās daudz interesanta var atrast ne vien vēsturnieki, bet ari literāti, mākslinieki, etnogrāfi un žurnālisti.

Pirmās Rīgas atklātnes, VJAČESLAVS TELEŠS, 1984