Cēlusies no visai inteliģentas ģimenes. Viņas šūpulis karts Maskavā, jo vecāki tur bija pārgājuši pastāvīgi dzīvot. Kad dzimusi ? «Parasti vispār sieviete nemēdz teikt savus gadus. Es tomēr pateikšu — esmu dzimusi 1901. gadā." Tā saka pati Forstmane.
Bezgala jauku un gaiša prieka apgarotu viņa atceras savu bērnību. Tā pagājusi tādā lielā pilsētā, kā Maskavā, tomēr bērnības saules bijis ļoti daudz, par ko sevišķi viņa pateicas savai māmiņai.
Jau no pat visagrākās bērnības Elzai bijušas nepārvaramas tieksmes uz baletu. Sākumā māte par to negribējusi ne dzirdēt, tāpēc vajadzējis apmierināties vienīgi ar noskatīšanos, kā citas dejo.
Kā meitene Elza Forstmane vesta šad tad uz izrādēm, bet viņa labprāt apmeklējusi tikai tādas izrādes, kurās bijis balets. Tāpat turpinājies, kad bijusi jau ģimnāziste. Sajūsminājusies nereti līdz asarām. Pastāvīgi stājusies mātei virsū, lai ļauj apmeklēt baleta skolu. Bet šis sapnis varēja piepildīties tikai daudz gadu vēlāk, kad pēc lielinieku apvērsuma vajadzējis bēgt no Maskavas. Caur Kaukāzu Forstmaņu ģimene nokļuvusi Latvijā. Rīgā apstākļi ievirzījušies tā, ka Elza varējusi sākt domāt par baleta studijām. Vispirms mācījusies pie baletmeistara Sergejeva un 9 mēnešos tikusi tiktāl, ka varējusi uzstāties jau atklātībā. Strādājusi krievu drāmas operetē, tad «Marinē" teātra rēviju trupā. Bet šis nebijis īstais topošās mākslinieces darba lauks : visas ilgas virzījušās uz nopietnu dejas mākslu. Tiešām, piepildījusies viņas lielākā vēlēšanās, tikusi uzņemta Nacionālā operā. To viņa atceras kā vislielāko prieka brīdi savā mūžā, jo šķitusi iekļūstam lielā mākslas svētnīcā.
Tagad jau 7 gadus Elza Forstmane darbojas operā. Sākusi strādāt pie Feodorovas, pirmā baletā dejojusi «Gulbju ezerā". Tagad jau dažus gadus dejo kā apdāvināta soliste. Piedalījusies visos jaunākos baleta uzvedumos, sevišķi viņa sajūsminās par "Menuetu" no Pavlovas baletu cikla.

Tā kā vecāki cēlušies no šejienes, E. F. uzņemta Latvijas pavalstniecībā. Tagad dzīvo kopā ar māti jaukā un mājīgā dzīvoklītī.
Elza Forstmane mīl nopietnu mākslu, bet arī nenosoda opereti. Tagad dzīve grūta, cilvēkiem vajag izklaidēties, un operete izklaidē veselīgi un priecīgi, kad tā meistariski un mākslinieciski darināta. (Zeltene, 01.11.1933)

-----

Maijā uz 35 baleta mākslai veltītiem darba gadiem atskatījās mūsu Nacionālās operas solopartiju dejotāja Elza Forstmane, kara tagad dzīvo Bavārijas dienvidu pilsētā — Kemptenē un turpina kalpot baleta mākslai audzinot vācu jaunatni savā baletskolā. Lai atzīmētu izcilo darba posmu, Kemptenes pilsētas teātrī notika viņas audzēkņu vakars.

Primabalerīna Elza Forstmane savas baletmākslas gaitas sākusi mūsu Nacionālajā operā jau 1926.g. un turpinājusi tās līdz 1939. g. Sākot ar 1934. g. dejojusi daudzas izcilas solo lomas baleta un operu uzvedumos, par ko saņēmusi labas atsauksmes.
Svešumā sākumā klājies diezgan grūti, taču Rīgā operā iemācītais bijis labs ceļa spieķis tālākajām gaitām. Pēc kara E. Forstmane mācījusi baleta mākslā dažādu tautību bēgļu jaunatni, bet kopš 1947.g. Kemptenē vada savu skolu, kurā tagad mācas 50 vācu jaunieši. Mācības notiek divas reizes nedēļā. Forstmane vācu sabiedrībā guvusi labas baletmeistares slavu. No savām latviešu skolniecēm trimdā viņa atceras Gaidu Fomenko un Astridi Akmentiņu, kas izceļojušas uz ASV. (Latvija, 08.06.1957)