Anita Liepa dzimusi armijas virsnieka un valsts ierēdnes ģimenē. Otrā pasaules kara gados nonākusi Vācijā, kur līdz kapitulācijai strādāja par sanitāri kara lazaretē. 1947. gadā pēc ģimnāzijas beigšanas atgriezās Latvijā un studēja Latvijas valsts universitātē. Pēc augstskolas 1952. - 1953. gadā strādāja par skolotāju Istras vidusskolā. 1953. gadā Anita Liepa tika apcietināta un tiesāta par kontrrevolucionāru propagandu. Anita bija atbraukusi uz Sibīrijas pilsētu Noriļsku, meklējot krusttēva un citu izsūtīto virsnieku pēdas. Apsūdzība tika izvirzīta par Noriļskā rakstīto dienasgrāmatu.; to viņai atņēma turpat Noriļskas viesnīcā. Tiesa notika 1954.gadā, tās spriedums -7 gadi ieslodzījumā un 3 gadi nometinājumā. Par laimi, 1956. gadā pienāca amnestija, sodāmību noņēma un Anita Liepa varēja atgriezties Latvijā.

No 1956. līdz 1959. gadam viņa bija mācību daļas vadītāja Bebrenes vidusskolā, pēc tam strādāja par skolotāju Daugavpils 12. vidusskolā, laikraksta “Avangards” kultūras nodaļas vadītāju, Daugavpils Ekskursiju un ceļojumu biroja ekskursiju vadītāju. No 1986. līdz 1989. gadam bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta docētāja, 1994. - 2001.g. - laikraksta “Latgales Laiks” ārštata reportiere.

Anita Liepa literatūrai pievērsusies agri - pirmie viņas stāsti publicēti vēl Hensburgas skautu žurnālā. Latvijā viņas teksti - stāsti un tēlojumi - sākumā publicēti periodikā: “Skolotāju Avīzē” un “Literatūrā un Mākslā”. Pirmā grāmata - stāstu un humoresku krājums “Krusta dancis” - izdota 1982. gadā. 1990. gadā, kad “perestroikas” un “glasnostj” rezultātā režīms sākt atslābt, dienasgaismu varēja ieraudzīt Anitas Liepas dokumentālais romāns “Ekshumācija” (tulkots arī krievu un lietuviešu valodās). Tas veltīts represētajiem latviešu virsniekiem un izraisa lielu rezonansi.

Juris Silenieks “Jaunajā Gaitā” par romāna varoni raksta: “Viņa ir kā moderna Antigone, kas, nespēdama savu radinieku uzcelt no mirušajiem, vismaz grib atdot cilvēcīgo cieņu nāvē. Viņa grib samazināt to absurditāti, ko polītiskā vara, necilvēcība un varmācība grib apstiprināt, nogremdējot cilvēka ciešanas un cerības vienaldzīgā nenozīmībā.”

Anitas Liepas atstātais literārais mantojums ir daudzveidīgs. Tas ietver romānus, stāstus, bērnības atmiņas, lugas. Par savu ieguldījumu un stāju Anita Liepa 2006. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīmi par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrvidē. 2005. gadā viņai piešķirts tituls "Goda daugavpiliete".

Atvadīšanās no Anitas Liepas notiks Daugavpilī Mārtiņa Lutera katedrālē (18. novembra iela 66). Pēc tam Anita Liepa tiks pārvesta uz Aglonu un apglabāta Aglonas kapos.

   ****

Darbi.  Ekshumācija, 1990.g.

            Kumeļa gadi, 1993.g.

            Lietuvēna laiks 1993.g.

            Saulesmāsa, 1994.g.

            Vējgāze, 1996.g.

            Vēstules no vērmeļu zemes, 2000.g.

            Noklusētās lappuses, 2004.g.

            Dāvana jeb Flensburgas noskaņas, 2013.g.

            Atbrīvošanās. Atmodas līkloči Daugavpilī, 2013.g.

           u.c.