Katorgas ceļos satiekas divi jaunieši — Ģertrūde Ulmane un Miervaldis Buks. Satiekas, lai vairs nešķirtos.

1951. gadā viņi nodibina ģimeni. Piedzimst meita Ināra, dēls Mintauts. Reiz jaunā Buku ģimene pārāk latviski Jāņus svinējusi, un atkal uzrodas kāda pakalpīga vergu dvēselīte (daudz gan mums tādu), kas paziņo.

Naktī jaunajam pārim atnāk pakaļ un aizsūta vēl tālāk taigā.

1957. gadā Buku ģimene atgriežas Latvijā. Visu mūžu kā ēna līdzi nākusi pagātne — izsūtītais: par to ciest nācies gan pašiem, gan bērniem. Taču pretēji daudziem Miervaldis Buks savu pagātni neslēpj un nenoliedz.

Jā, dzīve šo ģimeni nav saudzējusi. Taču vissmagākais zaudējums piemeklē pirms dažiem gadiem, kad ļauna slimība pāragri aizsauc no dzīves Ināru. 

Ģertrūdei un Miervaldim Bukiem ir 4 mazbērni — Ināras bērni Līga un Edgars un  Mintauta atvases Ilze un Juris. Mintauta dzīve ir saistīta ar armiju — viņš ir robežsargu kapteinis Ventspilī. Tātad karavīru tradīcijas Buku ģimenē turpinās. 

Miervaldis un Ģertrūde Buki ir cilvēki ar plašu redzesloku, mājās daudz grāmatu — par 
vēsturi, kultūru, mākslu. Savulaik abi daudz ceļojuši. Ar lielu rūpību Miervaldis Buks vāc un apkopo visu, kas saistīts ar Latvijas armiju. Un vēl kādu Miervalda Buka nopelnu nevar nepieminēt — viņš ir iesaistījies karavīru kapu apzināšanā un sakopšanā. Šodien glīti sakoptie leģionāru kapi Morē pie Roznēnu ozola ir arī Miervalda Buka nopelns.