Andžs Sproģis (29.12.1899 Griķu pag.- 09.1984) Kuldīgas pag. arestēts 03.03.1948. kā aizsargs un šucmanis. Tika piespriests nāves sods, ko nomainīja ar 25.g. izsūtījumā. Vispirms nonāca Pečor, tad Intā, vēlāk Karagandā.  Padomju Dzimtene (Kuldīga), Nr.106 (06.09.1984).

Andžs bija cēlies no sešu bērnu ģimenes, 16 gadu vecumā cīnījies 1.pasaules karā pret vāciešiem, par ko no Latvijas valsts bija saņēmis apbalvojumu - 16 hektāru zemes skaistā vietā. Tur, kur Abava ietek Ventā, viņš bija uzcēlis sev māju, iekopis zemi, iestādījis augļudārzu, apņēmis sievu. Pats vēl pludināja baļķus pa Ventu no Kuldīgas līdz Ventspilij un kājām devās atpakaļ.

Pēc reabilitācijas viņš varēja doties pie izsūtītās ģimenes, kur taigā uzcēla māju, iegādājās govis un cūkas un sāka normālāku dzīvi. Beidzot ilgi gaidītais brīdis pienāca - pēc Staļina nāves viņiem atļāva atgriezties dzimtenē. Pēc ilgās prombūtnes iegāja savā sētā, lai ieraudzītu reiz tik skaisto sētu sabrukušu un izlaupītu, ar izlauztām grīdām, sadauzītām krāsnīm; un katram no viņiem stāvēja priekšā dažnedažādi sarežģījumi, tie paši , kas sagaidīja ikvienu bijušo represēto pēc atgriešanās no Sibīrijas.

Avots: Bez Baltā Nama, S.Līce, 1995.g.

     ****

Sproģu bērni Alfons, Krišs, Dzidra, Erna Brūvele dzim. Sproģe. Padomju Dzimtene (Kuldīga), Nr.30 (12.03.1985), arī Jānis.