Dzimis 1877. gada 10. novembrī Tukuma apriņķī, Lestenes pagasta Vanagos. Apmeklējis Kliģu pagasta skolu un tālāk izglītojies pašmācības ceļā. Darbojies tēva mājās kā zemkopis. Piedalījies dziedāšanas korī, pagasta pašvaldībā, bibliotēkas biedrībā. Vienmēr ticējis, ka cilvēce sevi pārveidos, nomāks savas rupjās dzīvnieciskās tieksmes. Tam sekodams, meklējis domu biedrus, labāku dzīves uzskatu un dzīves kārtības radīšanai. Tādus atradis, tiem pieslējies un jau pirms kara mantotās tēva mājās sācis jaunu saimniekošanas veidu. Pasaules kara laikā iesaukts armijā un trīs gadus pavadījis Polijas un Rīgas frontēs. 1918. gada janvārī demobilizēts, tā paša gada maijā atgriezies dzimtenē, kur uzsācis nopostītās saimniecības atjaunošanu un turpinājis pirms kara sākto jauno uzskatu saimniekošanas veidu. Bermonta laikā, kā pagasta pašvaldības darbinieks, centies pēc iespējas mazināt toreizējās šausmas. Pēc tam, ar mazu pārtraukumu, pastāvīgi darbojas pagasta pašvaldībā, padomē. Ir vairāku biedrību biedrs un valdes loceklis. Aizstāv ideju, ka cilvēces labklājība nāks tikai evolūcijas, bet ne revolūcijas ceļā. (Latvijas darbinieku galerija, 1929)