Dzimis Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā, skolotāja dēls. Apmeklē Jelgavas ģimnāziju, kuru beidz 1915. gadā. Tā paša gada rudens semestrī iestājās Tērbatas universitātē, kuru kara apstākļu dēļ nenobeidz. Studijas turpina Latvijas Universitātē, kuras Medicīnas fak. beidz 1923. gadā. Pēc studiju beigšanas pieņem rajona ārsta vietu Skrundā, kur paliek līdz 1925. g., kad Medicīnas fakultāte viņu ievēl par lekšķīgo slimību klīnikas (direktors profesors Dr. med. V.Kļimenko) asistentu. Šos pienākumus viņš izpilda līdz 1933. g., kad pāriet uz Liepājas pilsētas slimnīcu, kur izpilda iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja un slimnīcas direktora pienākumus līdz savai nāvei.

Nelaiķis labprāt piedalījās arī sabiedriskā dzīvē. Jau Tērbatā iestājās studentu biedrībā „Atauga" un savā laikā bija arī tās priekšnieks. Pēc ārsta grāda iegūšanas iestājās par biedru Lauku un Mazpilsētu Ārstu Biedrībā un vēlāk arī Latviešu Ārstu Biedrībā. Lasījis zinātniskus referātus Latvijas Ārstu Kongresā, Latviešu Ārstu Biedrībā, Medicīnas fak. asistentu sapulcēs. Piedalījās kā ārsta vietas izpildītājs Latvijas brīvības cīņās. Kāpēc Dr. Štolcers ar morfija šļirci izbeidza savu dzīvi tad, kad, likās, viņam bija nodrošināta nākotne, kad viņa sekmju bagātam darbam varēja gaidīt tikai jaunus panākumus un sasniegumus? Tas paliek noslēpums. Ir gan zināms, ka viņš bija ļoti jūtīgs cilvēks, kurš ļoti cieta no niecīgākā apvainojuma, kurš ne dzīvē, nedz darbā neatzina nekādus kompromisus, kuram bija neaizskarams svētums sabiedriska manta. Vai šis ideālisms, saduroties ar ikdienas tiešamību, bija par cēloni tai katastrofai, kas izcēlās Štolcera dvēselē? Mēs to varam domāt, bet nezinām. Tomēr katrs objektīvs cilvēks, kas iepazinās ar Štolceru darbā vai dzīvē, liecinās, ka latviešu ārstu saime ar viņu zaudējusi apdāvinātu un apzinīgu kolēģi, mīļu cilvēku.  (Latvijas ārstu žurnāls, 01.05.1934)

---

Māsa - skolotāja Ina Štolcere.