Princis Kārlis Ernsts Bīrons - Kurzemes hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls, Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors. Klīda baumas, ka viņš ir ķeizarienes slepenais dēls, dzimis sakarā ar Ernestu Johanu. Katrā ziņā, cariene Anna viņu ļoti lutinājusi.

Četrus gadus vecumā viņš tika iecelts par Preobraženska pulka bombardieri-kapteini

1740. gadā (12 gadu vecumā) saņēmis Sv. Aleksandra Ņevska ar dimantiem un Sv. Andreja ordeni. Pēc Annas nāves, kad viņa tēvs tika gāzts no Krievijas troņmantnieka aizbildņa amata, viņam tika atņemti apbalvojumi/

Kopā ar tēvu un citiem radiniekiem atradies izsūtījumā

Divas reizes mēģinājis neveiksmīgi aizbēgt no Jaroslavļas.

Pēc soda un izsūtījuma atcelšanas atgiezies Krievijas galmā.

1762. gada 2. aprīlī Pēteris III viņu paaugstināja par ģenerālmajoru, iecēla par Vologdas kājnieku pulka priekšnieku un otro reizi apbalvoja ar Svētā Aleksandra Ņevska ordeni.

1763. gadā kļuva par Sanktpēterburgas ložas "Laimīgā piekrišana" dibinātāju.

Katrīnas II laikā viņš dzīvoja pie tēva Kurzemē.

No 1767. līdz 1768. gadam bijis ceļojumā uz Eiropu, bijis Holandē, Francijā, Anglijā un Itālijā.

Uzturoties Parīzē no 1768. gada 8. janvāra līdz 24. aprīlim, viņš bijis apcietinājumā Bastīlijā, apsūdzēts par viltotu banknošu izgatavošanu un parakstu viltošanu. Šajā gadījumā grāfs K. G. Razumovskis rakstīja I. I. Šuvalovam:

Сей детина есть сущий промышленник, который таскается по свету без воли, следовательно и без заплаты от отца своего, который ему не больше дает, как 6.000 (талеров) в год, что учинить с не большим 5.000 наших руб. Он уже столько намотал и столь поступков непристойных званиям его поделал, что, наконец, в Бастилии теперь резидует по фальшивым векселям, и говорят, что будто от него и подделанных им долгов отрицается...

Viņš bieži apmeklēja Sanktpēterburgu un apmeklēja kņazu Pāvelu Petroviču. 

Kā mantojumu no sava tēva 1772. gadā viņš saņēma Vartenbergas muižu Silēzijā, ko Bīronam uzdāvināja imperators Kārlis VI.

Viņa pēcnācēji nesa Bīronas-Vartenbergas prinču titulu (vācu: Fürst von Biron-Wartenberg).

Viņš nomira 1801. gada 16. oktobrī Kēnigsbergā dažas dienas pēc savas 73. dzimšanas dienas.

Ģimene

Apollonija Bīrona
Sieva (no 18.02.1778.; Dubno) - princese Apollonija Poņinska (1760-1800), turīga poļu muižnieka meita, Babimostovska un Všovas pārvaldnieka Matsija Poņinska galva un Ādama Poņinska jaunākā māsa. 1798. gada 21. decembrī viņa tika apbalvota par Jeruzalemes Mazā Krusta Jāņa ordeņa kavalieri. Viņa nomira Sanktpēterburgā. Viņai laulībā bija deviņi bērni, bet tikai četri no viņiem izdzīvoja:

• Gustavs Kaliksts (1780-1821), pulkvežleitnants, Prūsijas priekšnieks Jēgermeisters.
• Pēteris Aleksejs (1781-1809), štāba kapteinis, leitnants.
• Luīze (1791-1853), gaidu dāma, 1816. gadā slepeni apprecējās ar grāfu M. Ju. Vielgorski (viņas jaunākās māsas vīrs).
• Katrīna (1793-1813), istabene, kopš 1812. gada grāfa M. Ju. Vielgorska pirmā sieva, nomira dzemdībās.