Straume dzima 1955. gadā un 1978. gadā beidza Konservatorijas Teātra fakultāti, un bija piederīgs Dailes teātra sestajai studijai. Teātrī atzīmēja, ka ātri tika pamanīts viņa pievilcīgais zēniskums, kas vēlāk atspoguļojās, piemēram - "Tiltilā" Morisa Māterlinka "Zilajā putnā", "Uģī" Raiņa "Indulī un Ārijā" un "Kajā" "Sniega karalienē".

Vēl Straume atveidoja "Maiku" J. O’Nīla "Mēness likteņa pabērniem", "Tomu" T. Viljamsa "Stikla zvērnīcā" un citas lomas.

No pirmajiem darbiem 70. gados līdz beidzamajām lomām jaunās tūkstošgades sākumā viņš iejuties dažādos tēlos, bet nemainīga palika viņa būtība - silts cilvēciskums un jūtīgums, atzīmēja Dailes teātrī. Grāmatas "Dailes teātra sestā studija. Paralēlā pagātne" autore Lenvija Sīle viņu nodēvējusi par latviešu Žerāru Filipu.

Viņam patika Anrī Matisa un Kloda Monē gleznas, kā arī makšķerēšana un galdniecības darbi, ko atzinis par saviem vaļaspriekiem.

"Es te viendien domāju, nez kādā ātrumā mēs traucamies, kamēr es guļu. Zeme traucas. Es tā īpaši nemāku meditēt, bet šitādas vīzijas man rādās. Nu jā, ātrums ir tik liels, ka beigās iznāk, ka ātruma nemaz nav. Tāpēc jau mēs arī nevaram no tās zemes palekties. Bet gribas. Ja tā padomā, kāpēc cilvēkam gribas ātri braukt ar mašīnu? Ilūziju gribas piepildīt," paudis Straume.

Teātris izsaka līdzjūtību kolēģei Ivonnai Straumei, vīru zaudējot.

Atvadīšanās no aktiera notika Rīgas 1. Meža kapu kapličā.