Latvijas universitātes dabas zinātņu fakultātē intensīvi studēja un vēlāk zinātnisku darbu it kā sacensdamies strādāja trīs draugi. Viņu ceļi nu ir galā. Prof. Verners Zāns mira Jamaikā, prof. Oto Mellis Stokholmā, un tagad Upsalā izvadījām Ausekli Veģi. Doc. A. Veģa aiziešana bija traģiska. Pēdējos gados Veģis bija ievadījis plašāku pētniecības darbu ar tūkstošiem amarillis stādu, šim uzdevumam bija uzcelta sevišķa siltumnīca, kur dažādu sugu krustojumi deva brīnišķus rezultātus, kas bija zināmi tikai pašam autoram, un tos viņš paņēma līdzi kapā, jo pētījumi palika neuzrakstīti. Šis divus tūkstošus lielais amarillis ziedu lauks, smaržas pilns, bija pēdējais sveiciens aizgājējam mūžības ceļā. Izvadīšana notika vecā Upsalas dievnamā turpat pie universitātes. Viduslaiku velvēs brīnišķi izskanēja A. Dunkela vijole. Atvadu vārdus teica mācītājs L. Čuibe. Bēru viesus pēc izvadīšanas aicināja uz kafiju «Gillet» hotelī un tuvākos draugus pēc tam meitas Olitas mājā turpat aiz botāniska dārza sānieliņā, it kā pa ceļam vēlreiz iegriežoties institūtā, kur aizgājējs strādāja. Lielajā bibliotēkas istabā un dārzā zem kuplajiem kokiem sarunas nemaz nevedās, visi izjuta dziļas sēras līdz ar dzīves biedri Benitu un citiem piederīgajiem. (Londonas avīze, 06.07.1973)

Auseklis Veģis dzimis Mazstraupē skolotāju ģimenē, dabzinātnes studējis Latvijas Universitātē, kur 1929. g. sācis strādāt par asistentu pie augu fizioloģijas un anatomijas katedras. Kopš 1938. g. bijis privātdocents un no 1940. —1944. g. docents augu fizioloģijā. 1939. g. viņam piešķirta Rokfellera fonda stipendija un ar to vienu gadu viņš papildinās Utrehtas universitātes botāniskā laboratorijā. (Laiks, 09.06.1973)

Ievērojamākais darbs "Miera periods augstākajiem augiem", 1962.g.